Jaunumi

Sveicam visus mūsu skolas trenerus, audzēkņus un viņu vecākus ar jaunā mācību gada un  Zinību dienas tuvošanos!

Par tēmu, kas ir šaha zināšanas ir dzirdēts daudz, parasti nāk prātā dažādas atziņas, ko teikuši šaha lielmeistari, pasaules šaha čempioni, šaha profesionāļi. Par prasmēm un spējām, kādas šaha spēle palīdz attīstīt, un kā šahs var bērniem palīdzēt mācībās skolā varam lasīt  rakstos Prasmes un spējas, ko attīsta šahs un Prasme spēlēt šahu palīdz mācībās.

Tomēr jautājums, kādēļ apgūt tieši šaha zinības, vienmēr būs aktuāls visām paaudzēm. Kāpēc mācīties šahu, ja varbūt nemaz neplāno kļūt par profesionālu šahistu? Varbūt tāpēc, ka šahs attīsta loģisko domāšanu, trenē atmiņu un koncentrēšanās spējas, attīsta intelektu, palīdz pieņemt lēmumus dzīves visdažādākajās situācijās, arī profesijas izvēlē?

Šoreiz pa pusei nopietni un pa jokam paskatīsimies uz šahu ar ne šaha profesionāļa acīm, tā sakot –  ar skatu no malas. Jo dažkārt skats no cita punkta paver mums dažādas iespējas ieraudzīt no jauna to, kam ikdienā paskrienam garām. Galvenais – būt atvērtam to ieraudzīt, sadzirdēt un saprast.

Mēģināsim iztēloties, ko par šahu varētu domāt un spriest dažādu profesiju pārstāvji, esošie un topošie studenti.

Ģeogrāfs:

Šahs ir lielisks atpūtas līdzeklis. Ņemu to līdzi visos ceļojumos – braucot ar auto, vilcienā, autobusā, lidojot ar  lidmašīnu… Kas var būt labāks par pastaigu mežā pēc saspringtas šaha partijas, izbaudot dabas skaistumu un iegūstot iedvesmu jauniem izaicinājumiem?

Pedagogs:

Nevar noliegt arī šaha audzinošo lomu. Bērni, kas jau pirms skolas apguvuši šaha spēles pamatus un turpina šīs nodarbības arī vēlāk, daudz labāk tiek galā ar mācībām. It sevišķi ar matemātiku. Skolas galvenajam uzdevumam taču arī vajadzētu būt – iemācīties patstāvīgi spriest.

Ekonomists: 

Dzīvē, tāpat kā šahā, galvenais ir plānošana. Bez tā nevar iztikt neviens un nekur.

Filologs:

“No smieklīgā līdz cildenajam ir tikai viens solis”, sacīja bandinieks, pārvērzdamies par dāmu.

Svešvalodnieks:

Šaha valoda ir starptautiska. Ar tās palīdzību pat pilnīgi svešiem cilvēkiem iepazīties nesagādā nekādas grūtības.

Matemātiķis:

Šaham ir praktiski neizmērojamas fantāzijas iespējas. No matemātiķa viedokļa uz šaha galdiņa var izdarīt 4084 gājienus. Abu krāsu bandinieki kopā var izdarīt 412 gājienus. Ar zirdziņu var lēkt 336 reizes, ar karaļiem, laidņiem un torņiem attiecīgi var izdarīt gājienus 424, 560 un 896 reizes. Vislielākā brīvība un iespējas ir dāmām –  tās spēj izdarīt 1456 dažādus gājienus. Visas 32 figūras uz šaha dēlīša var novietot 7534686312361225327×10³³ kombinācijās. Pirmo gājienu vien baltie var izdarīt 20 dažādos veidos.

Vēsturnieks:

Visā visumā mēs esam noskaidrojuši, ka šahs ir vērā ņemama lieta jebkuram cilvēkam gan kā sporta, gan atpūtas, gan prāta vingrināšanas veids. Katrā ziņā laiks nebūs velti iztērēts.

Psihologs:

Šahā, tāpat kā dzīvē, nav melnraksta, nav iespējas ņemt gājienu atpakaļ. Vienīgā iespēja ir saprast, ko es šobrīd varu darīt, lai uzlabotu savu situāciju un dotos pretim saviem mērķiem, realizējot sev dotās iespējas. Jo panākumi ir atkarīgi no tā, ko mēs darām šodien, lai kļūtu veiksmīgi rīt!

Veiksmīgu un panākumiem bagātu visiem jauno mācību gadu!

Rakstā izmantotā literatūra:

Dainis Sūna. Vienas dienas reportāža februāra vidū ar nelielām atkāpēm//Padomju students. – Nr.19. – 14.02.1985.

Raksta autore: Rīgas Šaha skolas absolvente Ilze Ķempele