Par tēmu, kas ir šahs ir dzirdēts daudz, parasti nāk prātā dažādas atziņas, ko teikuši šaha lielmeistari, pasaules šaha čempioni, šaha profesionāļi. Jautājums, kas tad īsti ir šahs, vienmēr ir bijis aktuāls. Vai tas ir sports, zinātne vai māksla?
Jūlijā notiks trenera Aivara Stašāna 2. piemiņas kausa izcīņa
Šogad, 15. jūlijā un 16. jūlijā, notiks Rīgas Šaha skolas bijušā direktora un skolas trenera Aivara Stašāna (13.07.1954. – 26.10.2021.) 2.piemiņas kausa izcīņa. Informāciju par piemiņas turnīru skatīt nolikumā šeit.
Aivars Stašāns šaha bērnību pavadījis vienā no Latvijas šaha pilsētām – Kuldīgā, pārstāvot Kuldīgas bērnu sporta skolu. Šahu mācījies Kuldīgas bērnu sporta skolas Šaha nodaļā pie trenera Alberta Grandberga. 1971.gada Rīgas čempionāta pusfinālā izpildījis meistarkandidāta normu. Būdams jau Rīgas Šaha skolas direktors, turpinājis spēlēt šahu, tostarp arī Kuldīgā, 1980.gadā kļūstot par Kuldīgas atklātā čempionāta meistarības grupas uzvarētāju. Vēlākajos gados, strādājot par šaha treneri un turpinot aktīvi spēlēt šahu, tiek iegūts arī Latvijas nacionālā meistara tituls. 2014.gadā A.Stašāns kļuva par Latvijas senioru čempionāta uzvarētāju.
No 1978.gada līdz 1981.gadam izcilais šaha speciālists un treneris Aivars Stašāns bija Rīgas Šaha skolas direktors, vēlāk strādājis arī par Rīgas Centrālā šaha – dambretes kluba direktora vietnieku. Kad 1981.gadā Aivars Stašāns pārgāja trenera darbā, par Rīgas Šaha skolas direktori kļuva Vilija Circene, bet Aivars Stašāns visu mūžu veltīja šaha trenera darbam, sagatavojot jaunos šahistu talantus.
Toms Kantāns – 2023. gada Latvijas čempions šahā
Jau iepriekš rakstījām, ka šogad maija sākumā lielmeistars Toms Kantāns kļuva pirmo reizi par Latvijas čempionu klasiskajā šahā. Labākie sasniegumi Latvijas šaha čempionātos līdz šī gada 1. vietai bija 2. vieta (2015. un 2017. gadā) un 3. vieta (2010. un 2014. gadā). Toms Kantāns ir arī daudzkārtējais Latvijas komandu šaha čempionāta uzvarētājs (2010., 2012., un 2015. gadā). 2022. gada augustā Rīgā Toms Kantāns izcīnīja 2. vietu starptautiskajā šaha festivāla Rīgas Tehniskās universitātes Open2022 “A” turnīrā.
Lūk, neliels ieskats Latvijas Šaha federācijas intervijā ar jauno Latvijas šaha čempionu.
– Šī ir pirmā intervija kā ar čempionu, tādēļ pastāsti, kā tava karjera veidojās līdz šim. Cik gados un kur tu sāki spēlēt, kas bija tavi treneri? Vai šobrīd tev ir kāds treneris?
– Gājienus iemācījos pirmsskolas vecumā ar vectēvu, bet pirmie treniņi bija 1. klasē Berģu pamatskolas šaha pulciņā pie trenera Induļa Kociņa. Lai gan tas bija tikai reizi nedēļā, pateicoties trenera neatlaidībai un izteiktai mīlestībai pret šahu, pamazām tiku līdz 2. sporta klasei, kas man ļāva piedalīties jauniešu čempionātā, kurā līdz galam īsti neapzinoties, kas tas ir par turnīru, ar veiksmes palīdzību izcīnīju 2. vietu. Pēc tam sākās treniņi Rīgas Šaha skolā pie Benitas Vējas, kam man ir jāpateicas par nākamā karjeras posma pārvarēšanu, un pieredzes krāšanu starptautiskos turnīros. Vēlāk sāku trenēties ar Jāni Klovānu, kurš iemācīja visu nepieciešamo, lai kļūtu jau par meistaru. Vēlāk Artūrs Neikšāns pārņēma jauniešu trenēšanu šaha skolā un vairākus gadus, līdz kļuvu principā par profesionāli, aizvadīju, trenējoties, ar viņu. Nu jau ļoti ilgstoši strādāju patstāvīgi bez treneriem.
Ko nozīmē būt šaha trenerim? Saruna ar treneri Benitu Vēju
Rīgas Šaha skolas 50 gadu jubilejas gadā turpinām iepazīt mūsu skolas vēsturi, tradīcijas un tikties ar šaha treneriem. Uz sarunu aicinājām skolas ilggadējo treneri Benitu Vēju, vienmēr dzīvespriecīgo un allaž smaidīgo Latvijas šaha meistari, kura šogad janvārī svinēja nozīmīgu dzīves jubileju.
Benita Vēja, dzimusi Vilerte, šahu sākusi spēlēt agrā bērnībā un jau trīspadsmit gadu vecumā uzvarējusi Latvijas jauniešu šaha čempionātā. Latvijas sieviešu šaha čempionātā 1963.gadā tika izcīnīta 2. vieta, 1964. gadā – 3. vieta, bet 1966. gadā tika iegūts Latvijas čempiones tituls. Latvijas komandas un komandas “Daugava” sastāvā ir piedalījusies daudzos tā laika augsta reitinga PSRS komandu turnīros. 1967. gadā tika iegūta 2. vieta pie meiteņu galdiņa PSRS Tautu spartakiādē, bet 1971. gadā – 3. vieta pie 1. sieviešu galdiņa PSRS Kausa izcīņā. Vairākas reizes tika izcīnīts Rīgas sieviešu šaha čempiones tituls. No 1978. gada Benita Vēja bija ilggadēja Rīgas Šaha skolas trenere un dalījās savās šaha zināšanās ar jauno paaudzi.
1. Kas pēc Jūsu domām ir šahs? Sports, zinātne vai māksla? Vai varat pamatot, kāpēc?
Šahā var saskatīt visu šo komponenšu – sporta, mākslas, zinātnes – apvienojumu.
Man pašai tuvs ir Emanuela Laskera, 2. pasaules čempiona, teiktais: šahs – tā ir cīņa! Cīņa uz šaha galdiņa ar mērķi uzvarēt – uzvarēt šaha partijā, uzvarēt sacensībās. Tas, ka pie šaha galdiņa tiekas gan gados jauni, gan vecāki spēlētāji ar dažādām sporta klasēm, vēl vairāk kāpina sportisko interesi, mudina mācīties spēlēt labāk. Bet, lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīgas gan zināšanas, gan praktiskā pieredze, un tas prasa darbu daudzu gadu garumā.
Šajos gados veidojas spēlētāja raksturs. Visiem zināms, ka pie šaha galdiņa tiek gan vingrināta loģiskā domāšana, gan pārbaudīts gribasspēks un veidotas spējas ilgstoši strādāt. Te trenē pacietību, mācās ievērot likumus un – arī izrādīt cieņu otram cilvēkam. Manā skatījumā, svarīgākais, ko iemāca šahs katram no mums, ir spēja domāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi, nepaļaujoties uz citiem. Šahā ir uzskatāmi redzams, ka nepareizi lēmumi noved pie zaudējuma.
Liels ieguvums katram spēlētājam ir plašais cilvēku loks, kurus var satikt pie šaha galdiņa. Tā var iepazīties ar daudziem šahistiem no dažādām vietām tepat Latvijā un pasaulē, tā veidojas arī draudzības. Būt šahistu sabiedrībā ir sava veida privilēģija. Domāju, ka to agrāk vai vēlāk novērtē visi, kas tajā ienākuši.
Saka, ka ne katrs mākslinieks var būt šahists, toties katrs šahists var radīt šedevrus uz šaha galdiņa… Ja nopietni, domāju, ka, jo augstāks šahista spēles līmenis, jo vairāk viņš saskata šaha spēlē mākslas un zinātnes klātbūtni.