Turpinot 2018. gadā veiksmīgi iesākto tradīciju, arī šogad notika Latvijas Skolu šaha olimpāde. 2023. gada 15. maijā olimpiādes finālā, piedaloties 202 skolēniem no dažādām Latvijas skolām, tika noskaidroti Latvijas Skolu šaha olimpādes šī gada uzvarētāji, informē Latvijas Šaha federācija.
Ko nozīmē būt šaha trenerim? Saruna ar treneri Benitu Vēju
Rīgas Šaha skolas 50 gadu jubilejas gadā turpinām iepazīt mūsu skolas vēsturi, tradīcijas un tikties ar šaha treneriem. Uz sarunu aicinājām skolas ilggadējo treneri Benitu Vēju, vienmēr dzīvespriecīgo un allaž smaidīgo Latvijas šaha meistari, kura šogad janvārī svinēja nozīmīgu dzīves jubileju.
Benita Vēja, dzimusi Vilerte, šahu sākusi spēlēt agrā bērnībā un jau trīspadsmit gadu vecumā uzvarējusi Latvijas jauniešu šaha čempionātā. Latvijas sieviešu šaha čempionātā 1963.gadā tika izcīnīta 2. vieta, 1964. gadā – 3. vieta, bet 1966. gadā tika iegūts Latvijas čempiones tituls. Latvijas komandas un komandas “Daugava” sastāvā ir piedalījusies daudzos tā laika augsta reitinga PSRS komandu turnīros. 1967. gadā tika iegūta 2. vieta pie meiteņu galdiņa PSRS Tautu spartakiādē, bet 1971. gadā – 3. vieta pie 1. sieviešu galdiņa PSRS Kausa izcīņā. Vairākas reizes tika izcīnīts Rīgas sieviešu šaha čempiones tituls. No 1978. gada Benita Vēja bija ilggadēja Rīgas Šaha skolas trenere un dalījās savās šaha zināšanās ar jauno paaudzi.
1. Kas pēc Jūsu domām ir šahs? Sports, zinātne vai māksla? Vai varat pamatot, kāpēc?
Šahā var saskatīt visu šo komponenšu – sporta, mākslas, zinātnes – apvienojumu.
Man pašai tuvs ir Emanuela Laskera, 2. pasaules čempiona, teiktais: šahs – tā ir cīņa! Cīņa uz šaha galdiņa ar mērķi uzvarēt – uzvarēt šaha partijā, uzvarēt sacensībās. Tas, ka pie šaha galdiņa tiekas gan gados jauni, gan vecāki spēlētāji ar dažādām sporta klasēm, vēl vairāk kāpina sportisko interesi, mudina mācīties spēlēt labāk. Bet, lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīgas gan zināšanas, gan praktiskā pieredze, un tas prasa darbu daudzu gadu garumā.
Šajos gados veidojas spēlētāja raksturs. Visiem zināms, ka pie šaha galdiņa tiek gan vingrināta loģiskā domāšana, gan pārbaudīts gribasspēks un veidotas spējas ilgstoši strādāt. Te trenē pacietību, mācās ievērot likumus un – arī izrādīt cieņu otram cilvēkam. Manā skatījumā, svarīgākais, ko iemāca šahs katram no mums, ir spēja domāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi, nepaļaujoties uz citiem. Šahā ir uzskatāmi redzams, ka nepareizi lēmumi noved pie zaudējuma.
Liels ieguvums katram spēlētājam ir plašais cilvēku loks, kurus var satikt pie šaha galdiņa. Tā var iepazīties ar daudziem šahistiem no dažādām vietām tepat Latvijā un pasaulē, tā veidojas arī draudzības. Būt šahistu sabiedrībā ir sava veida privilēģija. Domāju, ka to agrāk vai vēlāk novērtē visi, kas tajā ienākuši.
Saka, ka ne katrs mākslinieks var būt šahists, toties katrs šahists var radīt šedevrus uz šaha galdiņa… Ja nopietni, domāju, ka, jo augstāks šahista spēles līmenis, jo vairāk viņš saskata šaha spēlē mākslas un zinātnes klātbūtni.
Sveicam treneri Viju Rožlapu īpašā jubilejā!
Rīgas Šaha skolai 2022.gada 1. septembrī apritēja 50 gadi kopš tās dibināšanas. Viens no skolas lepnumiem ir tās treneri, bijušie un esošie, kuri nenogurstoši dalās savās zināšanās ar skolas audzēkņiem, iemācot ne tikai spēlēt šahu augstā līmenī, bet arī izaudzinot skolas audzēkņus par personībām, kas spēj radoši un loģiski domāt, analizēt situācijas un pieņemt lēmumus.
Šodien uz sarunu aicinājām mūsu skolas ilggadējo treneri Viju Rožlapu, kura šajās dienās var svinēt nozīmīgu notikumu, īpašu jubileju, jo tieši pirms 59 gadiem, 1964. gada 5. februārī, sāka strādāt par šaha treneri Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tā bija pirmā no Rīgas sporta skolām, kurā tika atvērta šaha nodaļa. Mazliet vēlāk šaha nodaļas parādījās arī citās Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolās. Piemēram, 1. sporta skolā par šaha nodaļu atbildīgais bija Pauls Podnieks, bet 2.sporta skolā – Zigfrīds Solmanis. Vijai Rožlapai toreiz bija tikai 22 gadi, 1. sporta klase šahā, 7 gadu pieredze Latvijas šaha izlasē un neliela pieredze no Rīgas 36. vidusskolas skolas laikiem, kad, pati vēl mācoties skolā, bija vadījusi skolas šaha pulciņu. Skolas laikā Rīgas 36.vidusskolā starpbrīžos tika spēlēts šahs ar fizikas un matemātikas skolotājiem, arī ar skolas direktoru Ivaru Pauni. Vadot šaha pulciņu, trīs no Vijas Rožlapas audzēkņiem kļuva par 1. sporta klases šahistiem. To vidū bija arī kāda meitene, kura mācījās vienu klasi augstāk par treneri Viju, tā bija Maija Malahovska. Pateicoties veiksmīgai treneres un viņas audzēknes sadarbībai, nepilna gada laikā Maija izpildīja 1.sporta klasi un Viju sauca par savu pirmo šaha mākslas skolotāju. Vēlāk ilgus gadus Vija Rožlapa un Maija Malahovska bija kolēģes Rīgas Šaha skolā.
Prasme spēlēt šahu palīdz mācībās
Kas tad īsti ir šahs un kā to mācīties spēlēt arvien labāk? Šahs nav tikai intelektuāls sporta veids vai stratēģiska galda spēle. Tā ir arī erudīcija.
Kāpēc tad šahs kā mācību priekšmets tik ļoti spēj pārņemt mūs savā varā un liek to mācīties miljoniem cilvēku visā pasaulē vēl un vēl? Šahs aizrauj, dod pārliecību par saviem spēkiem, kas motivē darboties tālāk, jo cilvēks notic sev un savam talantam spēlēt šo spēli jēgpilni, ar aizrautību, gūstot prieku no tā, ko dara.
Kā apgūt prasmi mācīties spēlēt šahu? Nav tāda viena vienota metode kā iemācīties mācīties, kas derētu visiem, kā rezultātā tiktu apgūta – prasme mācīties. Katram ir jāatrod tā sava pieeja un paņēmieni, lai mācīšanās notiktu ar prieku un interesi, būtu patīkama nodarbošanās un sniegtu gandarījumu par iznākumu.
Šahs trenē atmiņu, kas palīdz mācību vielas apguvē arī skolā
Ikdienā cilvēki sastopas ar milzīgu daudzumu informācijas apjomu, kas cilvēka smadzenēm ir jāapstrādā, lai noteiktu, kas ir svarīgs īsam laikam, un kas atmiņā jāpatur ilglaicīgi. Tas tiek darīts, izmantojot ultraīslaicīgo atmiņu, īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu.
Šaha spēles laikā, veicot gājienus, notiek dažādu sarežģītu aprēķinu veikšana, kā arī šaha pozīciju atcerēšanās, kas trenē atmiņu. Arī skolā ir nepieciešama labi trenēta atmiņa, lai spētu apgūt mācību vielu ne tikai, izmantojot īstermiņa, bet arī ilglaicīgo atmiņu.
Spēlējot šahu tiek trenēta dažāda veida atmiņa, arī ilglaicīgā, kas veido tādu kā rezervuāru informācijai, datiem, kas cilvēka rīcībā ir ļoti ilgu laiku. Vingrināt ilglaicīgo atmiņu, nozīmē atsaukt atmiņā lietas, ko kādreiz cilvēks jau ir zinājis, piemēram, šahā spēlējot dažādu atklātņu variantus, spēlētājs katru reizi atsauc atmiņā to, ko jau kādreiz ir mācījies vai zinājis. Risinot šaha uzdevumus, rēķinot galvā dažādos variantus, tiek trenēta situāciju iegaumēšana, kur jāliek lietā redzes atmiņa.
Mācību vielas un šaha apguvē ieteicams izmantot dažādas mācību tehnikas un metodes:
Prasmes un spējas, ko attīsta šahs
Šahā būtisks ir psiholoģiskais moments – saprast sevi, atklāt pretinieku, katrā konkrētā situācijā prast izmantot gan savas zināšanas, gan pretinieka kļūdas. Šaha spēle efektīvi spēj trenēt mūsu smadzenes, kas īpaši labvēlīgi ietekmē bērnu un jauniešu prāta attīstību un palīdz viņiem mācībās arī skolā.
Galvenās prasmes un spējas, ko attīsta šahs: