Šahā būtisks ir psiholoģiskais moments – saprast sevi, atklāt pretinieku, katrā konkrētā situācijā prast izmantot gan savas zināšanas, gan pretinieka kļūdas. Šaha spēle efektīvi spēj trenēt mūsu smadzenes, kas īpaši labvēlīgi ietekmē bērnu un jauniešu prāta attīstību un palīdz viņiem mācībās arī skolā.
Galvenās prasmes un spējas, ko attīsta šahs:
Atmiņa
Izdarot gājienus, šaha spēles laikā jāveic dažādi sarežģīti aprēķini, vairāku variantu rēķināšana un visu pozīciju atcerēšanās, kas trenē atmiņu. Regulāri spēlējot šahu, atmiņa uzlabojas arī citās dzīves jomās.
Loģiskā domāšana un analītiskā pieeja
Šahs rosina cilvēku patstāvīgi domāt, partijas laikā nemitīgi pieņemt lēmumus. Šaha spēle palīdz disciplinēt domāšanu, attīsta loģisko domāšanu, prasmi loģiski spriest, ņemot vērā visas iespējamās situācijas un ieraudzīt likumsakarības. Spēles laikā audzēkņi iemācās dažādas stratēģijas pielietot praktiski, pielāgojot tās reālajai situācijai, kas māca analītisku pieeju, arī praktiskajā dzīvē.
Analīze un plānošana
Spēlētājs spēles laikā veic pozīcijas analīzi, balstoties uz sastādīto spēles plānu. Tiek attīstīta spēja analizēt situāciju, redzēt spēles laukumu kopumā un atsevišķu tā figūru mijiedarbību.
Koncentrēšanās spējas
Labākā gājiena meklēšana, prasme aukstasinīgi aizstāvēties kritiskās situācijās, spēja atrast vislabāko iespējamo gājienu un atvairīt taktisku triecienu – tas viss uzlabo koncentrēšanās spējas un attīsta uzmanību, prasmi būt “šeit un tagad”. Aktīvākiem bērniem tas palīdz kļūt mierīgākiem un daudz līdzsvarotākiem.
Lēmuma pieņemšana un atbildības uzņemšanās
Šahā spēlētājam pašam jāpieņem lēmums un jāuzņemas atbildība, kādu gājienu izdarīt, kādu spēles plānu veidot. Tādā veidā tiek attīstīta prasme pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Mērķtiecība, gribasspēks un zinātkāre
Prasme virzīties uz mērķi, no tā nenovirzoties, par spīti dažādiem apstākļiem un situācijām, attīsta spēlētājā mērķtiecību, neatlaidību un gribasspēku. Zaudēto partiju analīze, meklējot labākos variantus, kā spēlēt, rosina zinātkāri un vēlmi apgūt šaha zināšanas arvien dziļāk. Tas savukārt attīsta prasmi patstāvīgi mācīties, un mēķtiecīgi sasniegt mērķi – uzvarēt šaha partiju.
Iztēle un radošums
Šahā ir miljoniem pozīciju, kas ietver daudz un dažādus taktikas paņēmienus. Ļoti reti izdodas atkārtot precīzi tādu pašu partiju, kāda teorētiskajās nodarbībās ir skatīta kā piemērs. Tādēļ nepieciešams iemācīties radoši domāt, spēt gūt iedvesmu, lai teorijā apgūto realizētu praksē pēc iespējas vislabākajā variantā, mēģinot rast risinājumu jebkurai situācijai, kas rodas spēles gaitā. Tādā veidā tiek attīstīta kreativitāte un iztēle.
Pašapziņa, motivācija un pašdisciplīna
Ieguldītais darbs treniņos agrāk vai vēlāk sāk dot rezultātus, audzēkņi kļūst motivētāki arvien vairāk censties, jo notic saviem spēkiem sasniegt mērķi – iemācīties spēlēt šahu arvien labāk un uzvarēt. Audzēkņi kļūst motivētāki un attīsta pašdisciplīnu, jo redz jēgu savam ieguldītajam darbam mācībās. Gūtie panākumi šaha nodarbībās un sacensībās ceļ bērnu un jauniešu pašapziņu.
Ja treneris spēj palīdzēt spēlētājam atbrīvoties no iekšējiem šķēršļiem viņā pašā vai vismaz samazināt to ietekmi, spēlētājā atraisās viņa dabiskās spējas mācīties un viņa sniegums uzlabojas. Trenerim ir jābūt personībai, kas spēj atklāt šo izaugsmes potenciālu savos audzēkņos, likt noticēt pašiem sev, kļūstot daudz pārliecinātākiem par saviem spēkiem. Tas savukārt dod motivāciju turpināt apgūt arvien dziļāk šīs spēles gudrības.
Izturība un neatlaidība
Lielisks veids kā gūt vērtīgu pieredzi, apliecinot savu meistarību, ir piedalīšanās šaha sacensībās. Šeit tiek trenēta izturība, cīņasspars un norūdīts raksturs, jo audzēkņiem jāiemācās nezaudēt dūšu ciešot neveiksmi un turpināt cīnīties līdz galam. Spēlējot tiek gūta savdabīga dzīves pieredze – tikko spēlētājs sāk neuzmanīgāk izdarīt gājienus, tā tiek piedzīvots zaudējums. Tas nevienam nepatīk, jo īpaši bērniem, bet toties zaudējumu cēlonis dziļi iespiežas atmiņā.
Dalība pirmajā turnīrā vienmēr būs kaut kas īpašs, tāpēc vecākiem un treneriem bērns ir tam jāsagatavo arī psiholoģiski. Jaunais šaha spēlētājs ir morāli jāatbalsta, jāpārrunā šaha noteikumi, lai būtu skaidra izpratne par figūru gājieniem, lai zinātu, kas ir mats un pats karalim, jāprot, piemēram, visvienkāršākie šaha matošanas veidi.
Piedalīšanās šaha turnīrā ir jākļūst par svētkiem, lai varētu tikt gūts prieks par to, kas rosinātu vēlēšanos spēlēt atkal un atkal. Piedalīšanās sacensībās nav jāuztver kā grūts eksāmens, bet gan kā neatsverama pieredze, kas palīdzēs jaunajiem spēlētājiem attīstīt jaunas zināšanas un prasmes, kas palīdzēs viņiem ne tikai šahā, bet arī mācībās un ikdienas dzīvē.
Lai kopā mums izdodas!
Rīgas Šaha skolas galvenā speciāliste Ilze Ķempele