Birka: Latvijas čempionāts

Latvijas čempionāts
Latvijas čempionātu laureāti
Valsts svētkos 4.maijā noslēdzās Latvijas vīriešu un sieviešu čempionāti šahā. Čempionāti sākās 27.aprīlī un kopumā tika aizvadītas 9 klasiskā šaha partijas, kur sīvā konkurencē gan vīriešiem, gan sievietēm tika noteikti valsts čempioni. Par 2022.gada čempionu vīriešiem kļuva lielmeistars Ilmārs Starostītis un sievietēm lielmeistare Laura Rogule.
Rīgas Šaha skola īpaši lepojas gan ar jauno audzēkņu panākumiem, gan arī ar skolas treneru panākumiem. Un tā visaugstāko panākumu treneru vidū, pārliecienoši izcīnot jau 12-to čempiones titulu sieviešu konkurencē, ieguva Rīgas Šaha skolas trenere Laura Rogule. Sieviešu konkurencē bronzas medaļu jeb 3.vietu jau otro reizi savā šaha karjerā izdevās izcīnīt Rīgas Šaha skolas trenerei nacionālajai meistarei Nellijai Maklakovai, tikpat vērienīgs panākums tikai vēl sīvākā konkurencē vīriešu kategorijā Rīgas Šaha skolas trenerim nacionālajam meistaram Edgaram Unguram arī bronzas medaļa, godpilnā 3.vieta. Mūsu treneri ir lielisks paraugs audzēkņiem, ka mācot mācamies arī paši un tikai spēlējot, rodas īstā prakse un rezultāti.
Mūsu jaunās šahistes Rīgas Šaha skolas audzēknes Agnesa Stepania Ter-Avetisjana un Madara Golsta izcīnija attiecīgi 1. un 2. vietu U23 grupā, nodrošinot sev tiesības spēlēt Latvijas izlasē un piedalīties 44. pasaules šaha olimpiādē, kas šogad norisināsies Indijā, Čenajas pilsētā.
Apsveicam laureātus ar gūtajiem panākumiem un lūdzām viņus atbildēt uz 5 jautājumiem:
 
Tavs vārds?
Nellija Maklakova
Madara Golsta
Agnesa Stepania Ter-Avetisjana
Edgars Ungurs
Laura Rogule
 
1. Ko Tev personīgi nozīmē dalība Latvijas čempionātā?
 
NM: Man tas ir liels gods un laime, ka varu piedalīties, jo man ir bijis garš posms, ka Latvijas čempionātiem vienkārši nebija laika. Tāpēc tagad izbaudu un pēdējos 7 gadus neesmu izlaidusi nevienu čempionātu. Es teiktu, ka man tie ir kā gada lielākie šaha svētki.
MG: Kad man un māsai bija kādi 12 vai 13 gadi, treneris vēl neatļāva piedalīties Latvijas sieviešu čempionātā, sakot, ka nav jēgas un vēl esam par mazu. Bet tagad man tā ir iespēja iekļūt Latvijas sieviešu šaha izlases komandā.
AST: Pārbaudīt savas spējas un pacīnīties par iespēju braukt uz Eiropas vai pasaules čempionātu.
EU: Tā ir lieliska iespēja sacensties ar mūsu valsts labākajiem šahistiem un cīnīties par godpilno Latvijas čempiona nosaukumu. Pretinieki ir īpaši motivēti parādīt savu labāko sniegumu, tāpēc cīņa čempionātā ir ļoti sīva.
LR: Turnīru, kurā jāpiedalās, jāmēģina iegūt kārtējais tituls un jāsastāda konkurence jaunajām šahistēm.
 
2. Kādas Tavuprāt ir Tavas spēcīgākās rakstura īpašības, kas Tev palīdz šahā?
 
NM: Pacietība, radošums, enerģiskums.
MG: Aizrautība, drosme un neatlaidība. Bet noteikti arī spēja savākties pēc neveiksmīgi zaudētām partijām un turpināt turnīru.
AST: Pašpārliecība.
EU: Pacietība, centība, cīņas spars.
LR: Mērķtiecība un mākslinieciskums.
 
3. Kā Tu iedrošinātu jaunos zēnus un meitenes šahistus/-es, kāpēc ir jāpiedalās Latvijas sieviešu un vīriešu čempionātos?
 
NM: Tā ir pieredze, kuru var iegūt tikai un vienīgi spēlējot un piedaloties, jo no malas, sekojot līdzi čempionātam, ir vienas sajūtas, piedaloties vienmēr būs citas. Ieteiktu nebaidīties, bet tieši katru čempionātu uztvert kā jaunu pieredzi kā iespēju.
MG: No sākuma atrast/izvirzīt SAVAS ambīcijas un mērķus šahā, un pēc tam piedalīties turnīros sevis dēļ – lai piepildītu tos.
AST: Tā ir fantastiska iespēja pacīnīties ar daudz pieredzējušākajiem šahistiem.
EU: Tā ir neatsverama pieredze.
LR: Tā ir iespēja parādīt savas spējas un iekļūt Latvijas izlasē.
 
4. Kura Tava partija 2022.gada Latvijas čempionātā Tev palikusi vislabāk atmiņā? Kas tajā bija īpašs?
 
NM: Tā šoreiz būs tieši pēdējā kārta pret Agnesu Ter-Avetisjanu, kur man noteikti vajadzēja uzvarēt, lai iekļūtu trijniekā, bet visspilgtākais bija mans “kailais karalis”, kuram nācās skraidīt pa galdiņu, lai glābtos no visiem iespējamie šahiem.
MG: Domāju, ka tā ir turnīra pēdēja partija, kas bija pret māsu. Pirms partijas biju nenormāli pārnervozējusies, jo pret māsu vienmēr ir savādāk spēlēt nekā pret jebkuru citu. Viņa vienmēr dara gājienus, kurus es vismazāk gaidu. Neatceros, vai man kādreiz ir bijusi tik gara partija – 90 gājieni. Šī partija bija arī ļoti svarīga – uzvarot, es oficiāli kvalificējos šaha Olimpiādei Latvijas sieviešu izlases sastāvā.
AST: Partija ar Dombrovsku, jo bija izdevusies ļoti skaista partija.
EU: Partija pret Valdi Troņenkovu. Pateicoties nelielai idejai, atklātnē izdevās iegūt pārsvaru un pēc tam nesliktā stilā to realizēt.
LR: Ar Sofju Vasiļjevu 3.kārtā, jo sanāca noupurēt kvalitāti un bandinieku, bet pozīcija bija tik laba, ka šķiet būtu upurējusi pat vairāk, ja vajadzētu.
 
5. Kāda ir Tava ērtākā, parocīgākā varbūt biežāk spēlētākā atklātne? (varbūt arī vairākas) Vai iesaki to apgūt, izpētīt arī jaunajiem šahistiem? Kāpēc?
NM: Pēdējos gados ir iepatikusies tieši Franču aizsardzība, ļoti sarežģīte un šķietami garlaicīga atklātne, bet jo vairāk iepazīstu, jo vairāk saprotu, ka šī ir viena no “ekstrēmākajām” aizsardzības atklātnēm, jo bieži izveidojas ļoti asas pozīcijas un uzbrukumi notiek abās frontēs. Jaunajiem varu ieteikt izmēģināt, bet brīdinu, ka atklātne bīstama un neizprotot var nonākt ļoti ātri sliktā pozīcijā. Tātad pirms sākt Franču aizsardzību noteikti jābūt vismaz stiprai pirmajai sporta klasei, kur jau klasiskās šaha vērtības un pozīcijas izpratne ir augstā līmenī, tad šo atklātni izdosies izprast un šī atklātne var būt labs ierocis, lai apšaubītu pretinieka vēlmi klasiski izvietot figūras un jūsties ļoti ērti, spēlējot ar baltajām figūrām.
MG: Mīļākā un spēlētākā atklātne man ir Sicilian defense Dragon variation jeb sicīliešu drakons. Tā bija pati pirmā atklātne, ko man iemācīja treneris un iemesls, kāpēc man tik ļoti iepatikās, ir pavisam vienkāršs – nosaukuma dēļ!
AST: Karokana atklātne, tā man ir mīļākā, tāpēc arī iesaku.
EU: Gandrīz jebkuru atklātni var padarīt par bīstamu ieroci, ja būsiet ieguldījuši atbilstošu darbu un izpratīsiet pozīcijas nianses labāk, nekā jūsu pretinieks. Pats joprojām eksperimentēju ar dažādām atklātnēm, mēģinot atrast sev piemērotākās 🙂
LR: Es spēlēju dažādas atklātnes. Ar baltajiem domāju, ka vajag spēlēt gan e4, gan d4, lai var izvēlēties atklātni, kurā pretinieks ir vājāks, kā arī pats tad vari izvēlēties, kādu pozīcīju vēlies spēlēt – atklātāku vai slēgtāku. Ar melnajiem tie būtu dažādi sicīļu varianti, jo tā ir ļoti dinamiska un interesanta atklātne, kura prasa no abiem spēlētājiem daudz zināšanas, aprēķinus un nervus.
 
Klātienes turnīri
Par Latvijas čempioniem kļūst Zigurds Lanka un Laura Rogule

Svētdien, 30. augustā, viesnīcā “Tallink Hotel Riga” noslēdzās Latvijas 2020. gada čempionāti klasiskajā šahā. Vīriešiem otro reizi par uzvarētāju kļuva lielmeistars Zigurds Lanka, bet dāmām savu desmito titulu karjerā izcīnīja lielmeistare Laura Rogule. Ziņo Latvijas Šaha federācija. 

Klātienes turnīri
Par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Meškovs un Limanovska

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās svētdien noslēdzās Latvijas čempionāti šahā vīriešiem un sievietēm. Kungiem pirmo reizi zelta medaļu ieguva lielmeistars Ņikita Meškovs (2510), bet dāmām to pašu paveica WFM Elizabete Limanovska (1946). Ziņo Latvijas Šaha federācija.

Vīriešu turnīrs ar balvu fondu 4000 eiro pulcēja 34 dalībniekus, no kuriem trīs bija lielmeistari. Viņi arī ieņēma pirmās vietas. Meškovs deviņās kārtās iekrāja 7 punktus, sacensības aizvadot bez zaudējumiem. Otrais ar 6,5 punktiem palika Arturs Neikšāns (2574), bet bronzas medaļa tika Ilmāram Starostītam (2441) – 6 punkti.

Pa sešiem punktiem ieguva un nākamās vietas attiecīgi ieņēma Ēriks Mieriņš (2192), starptautiskie meistari Oļegs Krivonosovs (2413) un Vitālijs Samoļins (2402).

Neikšāns turnīra gaitā zaudēja vienu partiju (FM Matīsam Mustapam), savukārt Starostīta kontā trīs uzvaras un seši neizšķirti. Mieriņš pēc iegūtas ceturtās vietas sev nodrošināja nacionālā meistara titulu.

 

Pagājušā gada sensācijas autors un valsts čempions FM Arturs Bernotas (2431) šoreiz neaizvadīja veiksmīgu turnīru, ar 4,5 punktiem ieņemot vien 16.vietu.

23 gadus jaunais Meškovs Latvijas čempionātos līdz šim bija ieguvis bronzas un sudraba medaļas. Nu viņam pilns medaļu komplekts. Savukārt trīskārtējais čempions Neikšāns medaļas iegūst jau sešos čempionātos pēc kārtas. 2002.gada čempionam Ilmāram Starostītam gan tā ir pirmā kopš 2012.gada.

 

Visi dalībnieki, rezultāti un ieņemtās vietas apskatāmas šeit

Turnīra partijas vīriešiemsievietēm.

 

Šogad nespēlējot vairākām lielmeistarēm, sieviešu turnīrā (balvu fonds 2000 eiro) izteikta favorīte bija deviņkārtējā Latvijas čempione Laura Rogule (2358). Tomēr līdz desmitajam titulam mūsu lielmeistarei nāksies vienu gadu pagaidīt, jo svarīgā mačā viņa piekāpās nākamajai valsts čempionei WFM Elizabete Limanovskai (1945). Rezultātā Rogule ar 5 punktiem no 7 iespējamajaiem ieņēma trešo vietu, pirmā ar 6 punktiem bija Limanovska, bet otro vietu, arī ar 6 punktiem, ieņēma meistarkandidāte Margarita Parhomenko (1854).

Gan 18 gadus vecajai Limanovskai, gan 19 gadus vecajai Parhomenko šīs bija augstākās vietas Latvijas čempionātos. Līdz šim viņas kļuvušas par vairākkārtējām Latvijas jauniešu čempionēm. Parhomenko ar šo panākumu kļuva par nacionālo meistari.

Pērnā gada čempione WFM Linda Krūmiņa (2109) šoreiz ar 5 punktiem ierindojās ceturtajā vietā. Pirmo sešinieku noslēdza Līga Ungure (1891) un Nellija Maklakova (1880).

Visas 24 dalībnieces, rezultāti un ieņemtās vietas apskatāmas šeit.

 

Latvijas čempioni kopš neatkarības atjaunošanas:

2018. Ņikita Meškovs

2017. Arturs Bernotas

2016. Vladimirs Svešņikovs

2015. Arturs Neikšāns

2014. Igors Kovaļenko

2013. Igors Kovaļenko

2012. Vitālijs Samoļins

2011. Arturs Neikšāns

2010. Jevgēņijs Svešņikovs

2009. Vitālijs Samoļins

2008. Jevgēņijs Svešņikovs

2006. Normunds Miezis

2005. Edvīns Ķeņģis

2004. Edvīns Ķeņģis

2003. Jevgēņijs Svešņikovs

2002. Ilmārs Starostīts

2001. Guntars Antoms

2000. Viesturs Meijers

1999. Arturs Neikšāns

1998. Māris Krakops

1997. Edvīns Ķeņģis

1996. Daniels Fridmans

1995. Igors Rausis

1994. Valērijs Žuravļovs

1993. Zigurds Lanka

1992. Valērijs Žuravļovs

1991. Normunds Miezis

1990. Edvīns Ķeņģis

 

Latvijas čempiones pēc neatkarības atjaunošanas:

2018. Elizabete Limanovska

2017. Linda Krūmiņa

2016. Laura Rogule

2015. Laura Rogule

2014. Katrīna Šķiņķe

2013. Laura Rogule

2012. Ilze Bērziņa

2011. Laura Rogule

2010. Laura Rogule

2009. Laura Rogule

2008. Ilze Bērziņa

2006. Laura Rogule

2005. Laura Rogule

2004. Ilze Bērziņa

2003. Laura Rogule

2002. Ingūna Erneste

2001. Dana Reizniece

2000. Dana Reizniece

1999. Dana Reizniece

1998. Dana Reizniece

1997. Anda Šafranska

1996. Anda Šafranska

1995. Ilze Rubene

1994. Anda Šafranska

1993. Anda Šafranska

1992. Anna Hāna

1991. Anda Šafranska

1990. Anda Šafranska