Rīgas Šaha skolas ilggadējai trenerei Vijai Rožlapai šodien ir reizē gan svētku, gan darba diena, jo tieši pirms apaļiem 60 gadiem tā bija pirmā darba diena šaha treneres amatā. No sirds sveicam!
Latviešu organizētās šaha kustības pamatlicējam Zigfrīdam Solmanim – 110
Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas priekšvakarā turpinām iepazīt Latvijas šaha un Rīgas Šaha skolas vēsturi un godināt Latvijas šaha meistarus, mūsu šaha skolas trenerus. Rakstu sadaļā Skolas vēsture varam lasīt un izdzīvot šaha skolas vēsturi caur stāstiem un atmiņām kopā ar mūsu treneriem un audzēkņiem, novērtēt viņu ieguldījumu skolas attīstībā.
Šoreiz dosimies iepazīt vienu no pirmajiem organizētās šaha kustības pamatlicējiem Latvijā, ilggadēju Rīgas Šaha kluba (no 1964.gada līdz 1966. gada novembrim Latvijas PSR Apvienotā republikāniskā šaha dambretes kluba) direktoru Zigfrīdu Solmani, kura vadībā savā laikā tika nodibināta arī bērnu un jaunatnes šaha skola.
Šaha trenerim un tiesnesim Paulam Podniekam – 108
Darbīgs, zinošs un korekts. Tāds bija Rīgas Šaha skolas ilggadējais treneris, viens no visu laiku labākajiem šaha tiesnešiem Latvijā – Pauls Podnieks. Šogad 5. augustā Paulam Podniekam būtu apritējuši apaļi 108 gadi. Tikpat apaļi kā viņa ar roku zīmētie burti un cipari glīti noformētajās tabulās, kas pie sienas jau pa gabalu bija saskatāmas gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.
Jūlijā notiks trenera Aivara Stašāna 2. piemiņas kausa izcīņa
Šogad, 15. jūlijā un 16. jūlijā, notiks Rīgas Šaha skolas bijušā direktora un skolas trenera Aivara Stašāna (13.07.1954. – 26.10.2021.) 2.piemiņas kausa izcīņa. Informāciju par piemiņas turnīru skatīt nolikumā šeit.
Aivars Stašāns šaha bērnību pavadījis vienā no Latvijas šaha pilsētām – Kuldīgā, pārstāvot Kuldīgas bērnu sporta skolu. Šahu mācījies Kuldīgas bērnu sporta skolas Šaha nodaļā pie trenera Alberta Grandberga. 1971.gada Rīgas čempionāta pusfinālā izpildījis meistarkandidāta normu. Būdams jau Rīgas Šaha skolas direktors, turpinājis spēlēt šahu, tostarp arī Kuldīgā, 1980.gadā kļūstot par Kuldīgas atklātā čempionāta meistarības grupas uzvarētāju. Vēlākajos gados, strādājot par šaha treneri un turpinot aktīvi spēlēt šahu, tiek iegūts arī Latvijas nacionālā meistara tituls. 2014.gadā A.Stašāns kļuva par Latvijas senioru čempionāta uzvarētāju.
No 1978.gada līdz 1981.gadam izcilais šaha speciālists un treneris Aivars Stašāns bija Rīgas Šaha skolas direktors, vēlāk strādājis arī par Rīgas Centrālā šaha – dambretes kluba direktora vietnieku. Kad 1981.gadā Aivars Stašāns pārgāja trenera darbā, par Rīgas Šaha skolas direktori kļuva Vilija Circene, bet Aivars Stašāns visu mūžu veltīja šaha trenera darbam, sagatavojot jaunos šahistu talantus.
Aicinām uz Jāņa Klovāna piemiņas kausa izcīņu
Rīgas Šaha skola aicina uz lielmeistara Jāņa Klovāna 12. piemiņas kausa šaha sacensībām, kas notiks 2023.gada 14. aprīlī Rīgas Šaha skolas telpās, Rīgā, Pērnavas ielā 10.
Aicinām pieteikties šahistus ar vismaz pirmo sporta klasi, aizpildot pieteikumu līdz 2023. gada 11. aprīlim (ieskaitot). Pieteikumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, sporta klase vai tituls, FIDE ID numurs, klubs vai pilsēta.
Vairāk informāciju par sacensībām skatīt Nolikumā
Jānis Klovāns (09.04.1935. – 05.10.2010.) bija šaha starptautiskais lielmeistars un treneris, deviņkārtējs Latvijas čempions šahā un trīskārtējs pasaules senioru čempions.
Dzimis 1935. gada 9. aprīlī Saldus rajona Rubes pagastā, absolvējis Latvijas Valsts universitāti kā ekonomists.
Šahu sācis spēlēt 14 gadu vecumā, skolas gados, kad, nodarbojoties ar basketbolu un peldēšanu, priekšroka tika dota prāta spēlei. Sekoja treniņi Rīgas Pionieru pilī pie pazīstamā šaha trenera Jāņa Krūzkopa, kurš audzināja jauno šahistu maiņu – Mihailu Tālu, Jāni Klovānu, Aivaru Ģipsli, Valentīnu Kirilovu.
20.gs. 50.gados Rīgas centrālajā šaha un dambretes klubā varēja redzēt šaha spēles tā laika popularitāti, kur pēc darba un mācībām skolā savā starpā sacentās pieredzējušie šahisti un jaunā šahistu maiņa – M.Tāls, A.Ģipslis, J.Klovāns.
Ko nozīmē būt šaha trenerim? Saruna ar treneri Benitu Vēju
Rīgas Šaha skolas 50 gadu jubilejas gadā turpinām iepazīt mūsu skolas vēsturi, tradīcijas un tikties ar šaha treneriem. Uz sarunu aicinājām skolas ilggadējo treneri Benitu Vēju, vienmēr dzīvespriecīgo un allaž smaidīgo Latvijas šaha meistari, kura šogad janvārī svinēja nozīmīgu dzīves jubileju.
Benita Vēja, dzimusi Vilerte, šahu sākusi spēlēt agrā bērnībā un jau trīspadsmit gadu vecumā uzvarējusi Latvijas jauniešu šaha čempionātā. Latvijas sieviešu šaha čempionātā 1963.gadā tika izcīnīta 2. vieta, 1964. gadā – 3. vieta, bet 1966. gadā tika iegūts Latvijas čempiones tituls. Latvijas komandas un komandas “Daugava” sastāvā ir piedalījusies daudzos tā laika augsta reitinga PSRS komandu turnīros. 1967. gadā tika iegūta 2. vieta pie meiteņu galdiņa PSRS Tautu spartakiādē, bet 1971. gadā – 3. vieta pie 1. sieviešu galdiņa PSRS Kausa izcīņā. Vairākas reizes tika izcīnīts Rīgas sieviešu šaha čempiones tituls. No 1978. gada Benita Vēja bija ilggadēja Rīgas Šaha skolas trenere un dalījās savās šaha zināšanās ar jauno paaudzi.
1. Kas pēc Jūsu domām ir šahs? Sports, zinātne vai māksla? Vai varat pamatot, kāpēc?
Šahā var saskatīt visu šo komponenšu – sporta, mākslas, zinātnes – apvienojumu.
Man pašai tuvs ir Emanuela Laskera, 2. pasaules čempiona, teiktais: šahs – tā ir cīņa! Cīņa uz šaha galdiņa ar mērķi uzvarēt – uzvarēt šaha partijā, uzvarēt sacensībās. Tas, ka pie šaha galdiņa tiekas gan gados jauni, gan vecāki spēlētāji ar dažādām sporta klasēm, vēl vairāk kāpina sportisko interesi, mudina mācīties spēlēt labāk. Bet, lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīgas gan zināšanas, gan praktiskā pieredze, un tas prasa darbu daudzu gadu garumā.
Šajos gados veidojas spēlētāja raksturs. Visiem zināms, ka pie šaha galdiņa tiek gan vingrināta loģiskā domāšana, gan pārbaudīts gribasspēks un veidotas spējas ilgstoši strādāt. Te trenē pacietību, mācās ievērot likumus un – arī izrādīt cieņu otram cilvēkam. Manā skatījumā, svarīgākais, ko iemāca šahs katram no mums, ir spēja domāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi, nepaļaujoties uz citiem. Šahā ir uzskatāmi redzams, ka nepareizi lēmumi noved pie zaudējuma.
Liels ieguvums katram spēlētājam ir plašais cilvēku loks, kurus var satikt pie šaha galdiņa. Tā var iepazīties ar daudziem šahistiem no dažādām vietām tepat Latvijā un pasaulē, tā veidojas arī draudzības. Būt šahistu sabiedrībā ir sava veida privilēģija. Domāju, ka to agrāk vai vēlāk novērtē visi, kas tajā ienākuši.
Saka, ka ne katrs mākslinieks var būt šahists, toties katrs šahists var radīt šedevrus uz šaha galdiņa… Ja nopietni, domāju, ka, jo augstāks šahista spēles līmenis, jo vairāk viņš saskata šaha spēlē mākslas un zinātnes klātbūtni.
Ieskats leģendārā turnīra “Cerību kauss” vēsturē
Šogad Rīgas Šaha skola svin Latvijas bērnu un jauniešu atklātā komandu čempionāta “Cerību kauss” 50 gadu jubileju. Mazliet ielūkosimies “Cerību kausa” vēsturē caur tā laika presē rakstīto.
“Cerību kauss” – šaha turnīrs, kas ir izturējis laika pārbaudi un, par spīti dažādajiem izaicinājumiem šajos gados, nav mainījis savu nosaukumu, kā arī ir palicis uzticīgs Rīgas Šaha skolai kā vienam no tā organizatoriem. Par to, ka mums Latvijā ir tāds gadskārtējs komandu čempionāts tieši jaunāko klašu skolēniem, ir milzīgs prieks un lepnums, jo tieši viņi ir mūsu šaha cerības.
Atskatoties sacensību vēsturē, komandas vispirms vienmēr ir sacentušās “Cerību kausa” pusfinālā par iekļūšanu labāko komandu finālā. Katru gadu mūs ir priecējuši interesantie un savdabīgie skolēnu komandu nosaukumi, to noformējums. Kādi tik nosaukumi šajos gados nav bijuši – sākot no “Čeburaška”, “Aurora”, “Kaisa”, “Nu, pagaidi!” 20. gadsimta 70. tajos gados līdz 90. gadu komandām “Excelsior”, “Sharks”, “Kings” un “21. gadsimts”!
“Cerību kauss” ir tās šaha sacensības, par kuru norisi vienmēr ir bijusi interese un tās ir tikušas atspoguļotas ne tikai Latvijas galvaspilsētas Rīgas masu medijos, bet arī skolēnu pārstāvēto vietējo pašvaldību presē, kā piemēram, Kuldīgas, Bauskas, Madonas, Jēkabpils.
1975. gada rakstā Skolotāju Avīzē var lasīt, ka “Cerību kausa” izcīņā togad spēkiem mērojās Rīgas skolu visjaunākie audzēkņi (1964.gadā dzimušie un jaunāki), kuri startēja treneru grupu izlasēs – 4 zēni un 1 meitene. Ceļojošo kausu, kas bija piepildīts ar konfektēm, saņēma trenera P.Šadurska komanda “Aurora”. 2.vietu izcīnīja komanda “Čeburaška”(treneris M.Aršanskis), 3.vietā ierindojās “Rīgas tornis”(treneris P.Šadurskis), 4.vietā – “64”(treneris P.Šadurskis), 5.vietā – “Kaisa-75”(treneris A.Akmentiņš), bet 6.vietā – “Nu, pagaidi”(treneris P.Podnieks).
Sveicam treneri Viju Rožlapu īpašā jubilejā!
Rīgas Šaha skolai 2022.gada 1. septembrī apritēja 50 gadi kopš tās dibināšanas. Viens no skolas lepnumiem ir tās treneri, bijušie un esošie, kuri nenogurstoši dalās savās zināšanās ar skolas audzēkņiem, iemācot ne tikai spēlēt šahu augstā līmenī, bet arī izaudzinot skolas audzēkņus par personībām, kas spēj radoši un loģiski domāt, analizēt situācijas un pieņemt lēmumus.
Šodien uz sarunu aicinājām mūsu skolas ilggadējo treneri Viju Rožlapu, kura šajās dienās var svinēt nozīmīgu notikumu, īpašu jubileju, jo tieši pirms 59 gadiem, 1964. gada 5. februārī, sāka strādāt par šaha treneri Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tā bija pirmā no Rīgas sporta skolām, kurā tika atvērta šaha nodaļa. Mazliet vēlāk šaha nodaļas parādījās arī citās Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolās. Piemēram, 1. sporta skolā par šaha nodaļu atbildīgais bija Pauls Podnieks, bet 2.sporta skolā – Zigfrīds Solmanis. Vijai Rožlapai toreiz bija tikai 22 gadi, 1. sporta klase šahā, 7 gadu pieredze Latvijas šaha izlasē un neliela pieredze no Rīgas 36. vidusskolas skolas laikiem, kad, pati vēl mācoties skolā, bija vadījusi skolas šaha pulciņu. Skolas laikā Rīgas 36.vidusskolā starpbrīžos tika spēlēts šahs ar fizikas un matemātikas skolotājiem, arī ar skolas direktoru Ivaru Pauni. Vadot šaha pulciņu, trīs no Vijas Rožlapas audzēkņiem kļuva par 1. sporta klases šahistiem. To vidū bija arī kāda meitene, kura mācījās vienu klasi augstāk par treneri Viju, tā bija Maija Malahovska. Pateicoties veiksmīgai treneres un viņas audzēknes sadarbībai, nepilna gada laikā Maija izpildīja 1.sporta klasi un Viju sauca par savu pirmo šaha mākslas skolotāju. Vēlāk ilgus gadus Vija Rožlapa un Maija Malahovska bija kolēģes Rīgas Šaha skolā.
Rīgas Šaha skolai – 50
2022.gada 25.augustā Rīgas Šaha skolas telpās notika skolas Pedagoģiskās padomes sēde, kuras darba kārtībā bija 2 galvenie jautājumi – Rīgas Šaha skolas pašvērtējuma ziņojums un skolas 50 gadu jubileja.
Par Rīgas Šaha skolas pirmsākumiem savās atmiņās tika aicināta dalīties ilggadējā skolas darbiniece un trenere no skolas pašiem dibināšanas laikiem – nacionālā meistare šahā Vija Rožlapa, kuras stāstījums pasākuma dalībniekus aizveda aizraujošā vēstures ceļojumā no skolas pirmās dienas līdz pat 1992.gadam, kad Rīgas Šaha skolas audzēkņi lepni pārstāvējuši savu valsti Latviju, nu jau zem sarkanbaltsarkanā karoga, startējot pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas savos pirmajos pasaules un Eiropas jauniešu čempionātos, uzreiz iegūstot arī pirmās medaļas.
Skolas dibināšanas sākums gan neesot bijis viegls, pat ļoti grūts. 1972.gada 1.septembrī tika parakstīta Izglītības ministrijas pavēle Nr. 130, ar kuru tika nodibināta Rīgas pilsētas Kirova rajona šaha bērnu un jauniešu sporta skola, kuru šodien mēs lepni saucam par Rīgas Šaha skolu. Jaundibinātajai skolai toreiz nebija ne savu telpu, ne direktora, ne paša nepieciešamākā inventāra, tikai…salauzts rakstāmgalds šaha kluba zālē, kas atradās tā laika Apvienotajā šaha un dambretes šaha klubā Rīgā, Padomju bulvārī 16. Bija daži treneri entuziasti un ap 250 audzēkņu no bijušajām bērnu un jauniešu sporta skolu šaha nodaļām, kuras bija izveidotas jau 1964.gadā, vairākus gadus pirms šaha skolas dibināšanas.
Pirmā šaha skolas direktore bija Irēna Mileiko (1972.-1978.), pēc tam skolas vadības grožus pārņēma izcilais šaha speciālists un treneris Aivars Stašāns (1978.-1981.), vēlāk par direktoriem kļuva Vilija Circene (1981.-1988.) un Elmārs Berķis (1988.-1996.), kurš aktīvi iesaistījās šaha dzīves organizēšanā un popularizēšanā. Pateicoties viņa aktīvajai sadarbībai ar laikrakstu Sports, varam uzzināt par daudzām tā laika Rīgas Šaha skolas aktivitātēm un panākumiem. 1997.gadā par Rīgas Šaha skolas direktori kļuva Līga Ungure.