Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas priekšvakarā turpinām iepazīt Latvijas šaha un Rīgas Šaha skolas vēsturi un godināt Latvijas šaha meistarus, mūsu šaha skolas trenerus. Rakstu sadaļā Skolas vēsture varam lasīt un izdzīvot šaha skolas vēsturi caur stāstiem un atmiņām kopā ar mūsu treneriem un audzēkņiem, novērtēt viņu ieguldījumu skolas attīstībā.
Šoreiz dosimies iepazīt vienu no pirmajiem organizētās šaha kustības pamatlicējiem Latvijā, ilggadēju Rīgas Šaha kluba (no 1964.gada līdz 1966. gada novembrim Latvijas PSR Apvienotā republikāniskā šaha dambretes kluba) direktoru Zigfrīdu Solmani, kura vadībā savā laikā tika nodibināta arī bērnu un jaunatnes šaha skola.
Viens no bērnu un jaunatnes šaha skolas dibinātājiem, Rīgas Šaha skolas treneris Zigfrīds Solmanis, pilnajā vārdā Zigfrīds Aleksandrs Otto Solmanis, ir dzimis Rīgā 1913. gada 9. jūlijā, grāmatveža ģimenē. Miris 1984. gada 6. septembrī Jūrmalā.
Zigfrīds Solmanis – šahists
Šahu sācis spēlēt 6 gadu vecumā. Jau no agras jaunības piedalījies dažādos turnīros un citos ar šahu saistītos pasākumos. 1926. gadā, būdams 4. Rīgas pilsētas latviešu pamatskolas skolnieks, piedalījies pirmajā Latvijas skolnieku turnīrā. Pēc Rīgas Valsts tehnikuma pabeigšanas, 1933. gadā uzsācis studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē un arvien biežāk ar panākumiem piedalījies Rīgas šaha turnīros, ātrspēles turnīros dalot pirmās vietas ar Latvijas tā laika šaha meistariem Apšenieku, Bergu, Feiginu. Klasiskajā šahā pirmais panākums bija izcīnītā 3. vieta pirmajā Latvijas čempionāta virsturnīrā un 1938. gadā 1. vieta Latvijas klubu šaha čempionātā. 1938. gadā ar šaha simultānspēles seansiem apbraukājis 25 Latvijas pilsētas, gūstot atzīstamu rezultātu – aptuveni 74 procentus iespējamo punktu. Bijis pazīstams arī kā lielisks šaha ātrspēles pratējs, jo uzvarējis vairāk nekā 70 ātrspēles turnīros. Interesants fakts, ka 1957. gadā ir iemantojis savdabīgu titulu “Augstspēles” čempions, uzvarot šaha komandas biedrus ātrspēles turnīrā lidmašīnā. Tajā laikā tā nebija ierasta lieta spēlēt ātrspēles šahu, atrodoties augstu gaisā lidmašīnā.
1938. gadā kā Latvijas jaunās šaha paaudzes pārstāvis piedalījies prestižajā Margetas šaha turnīrā, bet 1939. gadā ieguvis tiesības spēlēt Ķemeru starptautiskajā turnīrā, kur spēcīgajā konkurencē gan neizdevās sasniegt labu rezultātu. Z.Solmanis ir izcēlies ar savu agresīvo un azartisko šaha spēles stilu, viņa partijās netrūka šaha figūru upuru. 1947. gadā kļuvis par Latvijas šaha čempionāta uzvarētāju. Z.Solmanis bijis trīskārtējs Jūrmalas čempions šahā, 1948. gadā pārstāvējis Latvijas komandu PSRS komandu čempionāta pusfinālā pie 1. galdiņa. Līdz 1964. gadam gandrīz katru gadu piedalījies Latvijas šaha čempionāta finālos, tādējādi apliecinot savu sportisko ilggadību.
Mūsdienās ar Z.Solmaņa šahista daiļradi var iepazīties viņa profilā tādās šaha platformās kā chessgames.com un 365chess.com un old.chesstempo.com.
Viena no Mihaila Tāla un Zigfrīda Solmaņa izspēlētajām partijām apskatāma šeit.
Zigfrīds Solmanis – šaha žurnālists, treneris un sacensību organizētājs
Jau 1938. gadā, būdams talantīgs jaunās paaudzes šahists, Zigfrīds Solmanis pievērsās šaha žurnālistikai, rakstot žurnālā “Šaha māksla” par šaha spēles organizēšanas un popularizēšanas iespējām ārpus Rīgas, kā arī par šaha taktiku un stratēģiju.
Z.Solmanis noorganizēja šaha pulciņus “Sigma” un “Fortūna”, kuru komandas labi startēja Rīgas pilsētas turnīros. Šajā laikā viņš ne tikai aktīvi piedalījās šaha sacensībās, bet veica lielu šaha popularizēšanas darbu pilsētās un laukos, sniedzot šaha simultānspēles seansus un lasot šaha lekcijas dažādās Latvijas pilsētās. 1940. gadā Z.Solmanis kļuva par republikas šaha instruktoru.
Pēc Otrā pasaules kara aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunošanā, no 1944.gada oktobra līdz 1945.gada martam uzņēmās brīvprātīgās sporta biedrības (BSB) “Daugava” šaha sekcijas vadīšanu. 1944. gada oktobrī, apņemoties organizēt Rīgā šaha dzīvi, Z.Solmanim nebija viegli sapulcināt ap sevi pilsētas kvalificētos šahistus, atrast telpas, kur spēlēt, un figūras, ar ko spēlēt. Kā rakstīja tā laika prese, bija tikai zirgi ar nolauztām galvām, visapkārt daudz gruvešu un – milzīga griba uzvarēt. Tika noorganizēts Igaunijas un Latvijas šaha mačs. Pauls Keress ar savu komandu atbrauca uz vaļējas dzelzceļa platformas. Drīz pēc tam notika Rīgas čempionāts, kurā uzvarēja neviens cits kā pats Zigfrīds Solmanis, vēlreiz apliecinot savu šahista meistarību. Tā 1944. gada rudenī dzima Rīgas Šaha klubs, kas kļuva par tā laika šahistu centrālo bāzi, bet par tā pirmo direktoru līdz pat 1966. gadam – Zigfrīds Solmanis – vadītājs, kuram šahs patiešām bija sirdslieta.
Kad Jānis Krūzkops Pionieru pils šaha pulciņā un Zigfrīds Solmanis Rīgas Šaha klubā pēckara laikā sāka pulcēt jaunos šahistus, vai kāds maz varēja paredzēt, ka pēc desmit, piecpadsmit gadiem Latvijā būs izaugusi spēcīga jauno šahistu plejāde – Mihails Tāls, Aivars Gipslis, Jānis Kļaviņš, Jānis Klovāns u.c., ar kuriem nopietni būs jārēķinās visai šaha pasaulei.
Pateicoties Z.Solmaņa vadītā šaha kluba aktivitātēm un pasākumiem, 1965. gadā Rīgas 3. vidusskola bija ieguvusi šaha skolas profilu, un meistarkandidāts Pēteris Šadurskis cītīgi mācīja visiem 3. klases audzēkņiem spēļu karalienes noslēpumus. Cīnoties par šaha masveidību, Z.Solmanis organizēja Latvijā daudzus turnīrus pieaugušajiem un skolu jaunatnei, nodibināja bērnu un jaunatnes šaha skolu. 1959. gadā noorganizēja žurnāla “Šahs” izdošanu, kur aktīvi piedalījās tā veidošanā. Žurnāls “Šahs” iznāca divreiz mēnesī līdz pat 1990. gada decembrim. Pavisam iznāca 758 žurnāla numuri. Līdz 1965. gadam Z.Solmanis bija žurnāla “Šahs” latviešu izdevuma galvenais redaktors.
Žurnālista darbību Z.Solmanis nav pārtraucis līdz pat mūža beigām – ilgus gadus vadījis laikraksta “Padomju Jaunatne” redakcijas šaha nodaļu, bijis galvenais laikraksta šaha konkursu organizētājs un tiesnesis. Lielais organizatoriskais darbs šaha spēles popularizēšanā prasīja no Z.Solmaņa daudz laika un izdomas, kā rezultātā atņemot laiku pašai šaha spēlei.
Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Z.Solmanis strādāja par jauno šahistu treneri. No 1968. gada oktobra līdz 1972. gada septembrim bijis Rīgas 2. bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) šaha nodaļas treneris. Rīgas Šaha skolā strādājis no tās dibināšanas brīža 1972. gada 1.septembra līdz pat aiziešanai pensijā 1975. gada 30. oktobrī. Viņa kā trenera vadībā tika izaudzināti daudzi talantīgi audzēkņi un šaha skolas komandas regulāri ierindojās republikas skolēnu šaha sacensību pirmajās vietās. Z.Solmaņa vadībā 1974. gadā talantīgo 1. vidusskolas šahistu komanda ieguva 3. vietu vienā no Vissavienības skolu komandu turnīriem Mogiļevā. Z.Solmaņa audzēkne, daudzkārtējā Latvijas čempione šahā un starptautiskā lielmeistare Anda Šafranska, vienā no intervijām uzsver, ka ir pateicīga tieši savam trenerim Zigfrīdam Solmanim par prasmi atklāt šaha spēles skaistumu jau bērnībā. Atceroties savu treneri, Anda uzsver tieši šīs īpašās izjūtas, kas bija pārņēmušas, zaudējot treneri un saprotot, ka vairs nekad nevarēs dalīties ar šaha priekiem un bēdām ar mīļo treneri un domubiedru. Skumjā ziņa tika saņemta tieši Andas šaha panākumu brīdī, spēcīgā konkurencē iekļūstot vissavienības čempionāta finālā. Un šo panākuma prieku, protams, Anda bija vēlējusies dalīt ar savu treneri Zigfrīdu Solmani.
Astoņdesmitajos gados Z.Solmanis sniedza lielu ieguldījumu lielmeistaru Mihaila Tāla un Aivara Gipšļa šaha skolas organizācijā, kas bija meistarības kalve tādiem vēlāk ievērojamiem šahistiem kā Aleksandrs Voitkēvičs, Aleksandrs Šabalovs un Aleksejs Širovs. Pēc aiziešanas pensijā Z. Solmanis palika uzticīgs šaham, veicot lielu sabiedrisko darbu Rīgas Šaha federācijā un Jūrmalas šaha dzīves attīstībai, daudz spēka un laika ieguldot gadskārtējo pilsētas šaha festivālu organizācijā. Bijis vietējā Jūrmalas šaha kluba vadītājs, ar panākumiem trenējis jaunos šahistus, arī savu mazdēlu Jāni Andržejevski. Jūrmalā turpinājās aktīva šaha dzīve arī pēc Zigfrīda Solmaņa aiziešanas mūžībā 1984. gadā. Šaha tiesnesis Pauls Podnieks rūpējās par to, lai varētu notikt Jūrmalas čempiona Z.Solmaņa piemiņai veltītie aktīvā šaha turnīri.
Kaut arī pēdējos gados vairs netiek organizēti Zigfrīda Solmaņa piemiņai veltīti šaha turnīri, raksta autore Ilze Ķempele ir pārliecināta, ka Zigfrīda Solmaņa vārdam ir jābūt ierakstītam ne tikai Rīgas Šaha skolas, bet arī Latvijas šaha vēsturē. Viņa lielā mīlestība, sirdsdegsme un entuziasms pilnībā tika atdots šaham, arī jaunatnes šaha attīstībai.
Rakstā izmantotā literatūra un avoti:
- Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots. – 1980. – lpp. 73 – 74.
- Zigfrīds Solmanis//Sports. – 08.09.1984. – Nr. 141
- Paupe N. Šaha cīņu virpuļos//Padomju Dzimtene (Kuldīga). – 09.01.1973. – Nr. 3
- Spartakiāde pilnā sparā//Pionieris. – 18.04.1975. – Nr. 31
- Šahs//Zvaigne. – 05.08.1974. – Nr. 15
- Sūna D. Kā pēc labi padarīta darba//Padomju Jaunatne. – 27.11.1984. – Nr. 227
- Gaile S. Jādomā ilgāk//Pionieris. – 15.04.1983. – Nr. 30
- Klovāne A. Jauki ir šahistu pulkā//Diena. – 28.04.1994. – Nr. 98
- Solmanis Z. Aicinājumi//Šaha māksla – 15.09.1938. – Nr. 35
- Solmanis Z. Latvijas šacha organizēšanas iespējas//Šaha māksla. – 01.07.1938. – Nr.30
- Solmanis Z. Taktika vai stratēģija//Šaha māksla. – 15.07.1938. – Nr. 31
- 16 dienas Itālijā//Rīgas Balss. – 18.11.1957. – Nr. 40
- Skalbergs A. Bij zirgi ar nolauztām galvām//Dzimtenes Balss. – 01.06.1965. – Nr. 24
- Brežģis J. Kāpēc draudzējas vārdi “šahs” un “Rīga”//Padomju Jaunatne. – 17.10.1965. – Nr.205
- Z.Solmanis pārkāpis pusgadsimta slieksni//Dzimtenes balss. – 30.07.1963. – Nr. 61
- Jaunā paaudze//Šaha māksla. – 15.06.1938. – Nr. 29
- Krūmājs K. Zigfrīds Solmanis – piecdesmitgadnieks//Sports. – 25.07.1963. – Nr. 90.
- Zigfrīdu Solmani atceroties//Žurnāls “Šahs”. – 1990. – Nr. 23-24
- Rīgas Šaha skolas arhīva materiāli, Z.Solmaņa autobiogrāfija
Raksta autore: Rīgas Šaha skolas absolvente Ilze Ķempele