Darbīgs, zinošs un korekts. Tāds bija Rīgas Šaha skolas ilggadējais treneris, viens no visu laiku labākajiem šaha tiesnešiem Latvijā – Pauls Podnieks. Šogad 5. augustā Paulam Podniekam būtu apritējuši apaļi 108 gadi. Tikpat apaļi kā viņa ar roku zīmētie burti un cipari glīti noformētajās tabulās, kas pie sienas jau pa gabalu bija saskatāmas gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.
Pauls Podnieks dzimis 1915. gada 5. augustā Valkā strādnieku ģimenē, tēvs Pēteris ir bijis mucenieks. Lielāko daļu savas dzīves veltījis šaham, trenējot jauno paaudzi un tiesājot dažāda līmeņa šaha sacensības. 80 gadu vecumā 1995. gada 15.septembrī devies mūžībā, apglabāts Rīgas Raiņa kapos.
Paulam Podniekam visa dzīve bija saistīta ar sporta organizatora darbu. Šaha sacensību tiesāšanas pamati apgūti jau skolas laikā, no 1924. gada līdz 1933. gadam mācoties Valkas vidusskolā. Interesanti, ka pirmās nopietnākās sacensības tiesneša amatā Paulam Podniekam ir bijušas nevis šaha, bet gan dambretes turnīrā 1945. gadā. Tajā pašā gadā uzaicināts tiesāt Latvijas vīriešu šaha čempionātu, tā arī aizsākoties šaha tiesneša gaitām visas dzīves garumā. 1962. gadā Pauls Podnieks kļuva par Vissavienības kategorijas tiesnesi un ilgus gadus tika atzīts par labāko tiesnesi šajā kategorijā.
Nekādu problēmu Paulam Podniekam nesagādāja arī starptautisku sacensību vadīšana, jo labā līmenī tika pārvaldīta vācu valoda, kas tajā laikā bija viena no Starptautiskās Šaha federācijas jeb FIDE sazināšanās valodām. Katras sacensības, to tiesāšana, tikai bagātināja pieredzi un kuplināja draugu pulku. Pauls Podnieks bija lielisks arī turnīra galvenā sekretāra postenī, jo viņam bija dabas dots talants visu skaisti noformēt.
Ne velti dažus gadus Pauls Podnieks strādājis arī par mākslinieku-noformētāju Rīgas Autobusu parkā. Šaha sacensības rīkojis un vadījis sporta biedrības “Daugava” paspārnē, gan strādājot fabrikas “Somdaris” klubā, gan autobusu parkā, gan Rīgas pilsētas padomē. Ilgus gadus strādājis Republikāniskā šaha kluba vecākā instruktora amatā, kad pats organizē, vadi un izpildi. Darba prieka Paulam Podniekam nekad nav trūcis, jo, kā zināms, ja jūti, ka sagādā cilvēkiem gandarījumu, tad enerģija vēl divkāršojas. Un, ja atlika laika pašam sēsties pie melnbaltā galdiņa, tad tika rādīta spēcīga meistarkandidāta klase.
Daudz spēka un enerģijas Pauls Podnieks ieguldīja šaha trenera darbā, izaudzinot jaunos šahistus līdz spēcīgām 1.sporta klasēm un meistarkandidātiem, un vienlaicīgi atkal no jauna meklējot nākamos šaha talantus. Trenera uzticēšanās radīja audzēkņos ticību saviem spēkiem, ka ir iespējams sasniegt vairāk, dodot labu psiholoģisko sagatavotību sacensībām. Tā varam lasīt tā laika presē par viena no Paula Podnieka audzēkņa Anda Gestes startu Rīgas Šaha skolas atklātajā čempionātā:
“Jāatzīmē uzvarētāja labā psiholoģiskā sagatavotība. Jau pirms sacensības viņš visiem paziņoja, ka cīnīsies par 1.vietu. Tagad var teikt, ka šis paziņojums bija ticība saviem spēkiem. Andis spēja tikt pāri atsevišķa zaudējuma rūgtumam un cīnīties par uzvaru līdz galam.”
Paula Podnieka trenera gaitas aizsākās jau tālajā 1951. gadā, kad no 1951. gada septembra līdz 1961. gadam strādāja par šaha treneri brīvprātīgo arodbiedrību sporta biedrībā “Daugava” Rīgas pilsētas padomē. Kā jaunatnes treneris Pauls Podnieks bija pazīstams jau no 1969. gada janvāra, kad iestājās darbā par šaha treneri Rīgas 1. bērnu un jaunatnes sporta skolā. No 1972. gada 16. septembra turpināja izglītot šahistus jaundibinātajā Rīgas Šaha skolā, trenējot jaunos šahistus līdz pat aiziešanai pensijā. Savulaik daudz talantīgu bērnu ir izaudzināts, doti padomi ne tikai šaha spēlē, bet ari dzīves gudrībās. Daudzi vēl joprojām atceras glīti veidotās tabulas pie Rīgas Šaha skolas sienām, Paula Podnieka rakstītās šaha dalībnieku kartītes, kuras piedalījās šaha izlozē nākamajai spēļu kārtai.
Atmiņās par savu pirmo šaha treneri dalās aktieris un šaha treneris Atis Bētiņš:
“Pauls Podnieks bija mans pirmais treneris. Es viņu sauktu par manu mīļo treneri, jo viņš bija tāds mīļš, sirsnīgs, liels treneris. Neatceros nevienu reizi, kad treneris būtu pacēlis balsi pret saviem audzēkņiem.
No šaha atmiņām… Tā pati Kuldīga, Latvijas skolēnu spartakiāde, vairāk nekā 200 dalībnieku, toreiz pārstāvēju Kirova rajonu, Rīgas Šaha skolu. Pirms pēdējās kārtas man bija 6 punkti no 6, pietika ar neizšķirtu. Man toreiz bija kādi 8-9 gadi, treneris veltīja man 2-3 stundas, lai sagatavotu šai partijai, kur neizšķirts bija zelta vērtē. Tad bija liels, liels prieks par izcīnīto 1.vietu. Vēl atceros, kā lidojām kopā ar treneri Paulu Podnieku uz Kazaņu, toreiz gan slikti nospēlēju, jo spēlēju slims, ar augstu temperatūru, negribēju pievilt komandu. Pa kluso izmērīju temperatūru un dzēru zāles, iekšēji baiļojos, bet vienmēr biju gatavs paskaidrot savu rīcību trenerim. Bija tāda drošības sajūta.
Treniņi mums notika 3 reizes nedēļā pa 2 stundām Rīgā, Smilšu ielā 12, toreizējā Rīgas Šaha skolas mājvietā. Treniņos, protams, klasika – uzdevumi, atklātnes, spēlējām arī pret tā saucamajiem “neredzamajiem šahistiem”, kuri atradās blakus telpā. To šaha ābeci treneris ielika pamatīgi, spēcīgi iemācīja tieši tādas pamata lietas. Trenējos kopā ar Andri un Ēriku Mieriņiem, Kārli Gobleju, Andi Gesti, Daini Uļjanovu un vēl virkni jauno šahistu. Treneris toreiz mani sauca par mazo Petrosjanu, par neizšķirtu karali. Bija sajūta, ka varu nospēlēt neizšķirti ar jebkuru pretinieku, trenera uzticēšanās man radīja ticību, ka varu nospēlēt daudz labāk. Mīļas atmiņas arī no šaha skolas nometnēm. 1979. gadā Līgatne, pirms tam Langstiņi, pēc tam Feimaņi. Subate bija visilgāk.
Jāatzīmē, ka viņš bija viens no visu laiku labākajiem šaha tiesnešiem. To nesaku tikai es, bet arī Aleksejs Širovs. Ļoti kārtīgs, godīgs, spēcīgs tiesnesis. Ļoti gudrs, precīzs, taisnīgs. Tādu es atceros Paulu.”
No 1985. gada Pauls Podnieks vadīja Jūrmalas Šaha klubu. Viņš bija ļoti ieinteresēts, lai klubā labi justos ikviens šaha cienītājs. Tajā laikā daudzi rīdzinieki nedēļas nogali labprāt pavadīja Majoros, Jomas ielas namiņā. Un ne tikai, daudzi no viņiem bija gatavi spēlēt šahu kaut visu nakti, ja turnīru organizēja un tiesāja neviens cits kā Pauls Podnieks! Kā vēsta 1991.gada 4.oktobra laikraksts Sports, pat savos 76 gados viņš bija enerģijas pilns organizēt un būt par galveno tiesnesi šaha nakts turnīram, kas ilga 12 stundas no vietas – no pus astoņiem vakarā līdz pat pus astoņiem rītā ar divām 15 minūšu pauzēm! Viens no turnīra 1.-2.vietas ieguvējiem Normunds Miezis šodien pazīstams kā viens no Latvijas šaha lielmeistariem.
Pauls Podnieks ir bijis viens no Latvijas šaha dzīves virzītājiem, bijis ne tikai Rīgas Šaha skolas ilggadējs treneris un augstākās kategorijas tiesnesis, bet arī ilgus gadus Latvijas Šaha federācijas atbildīgais sekretārs, darbojies šaha veterānu klubā. Rīgas Šaha skolas atmiņās Pauls Podnieks vienmēr paliks aktīvs, smaidīgs un dzīvespriecīgs kolēģis, zinošs treneris un tiesnesis, vienmēr gatavs uzspēlēt kādu futbola maču ar audzēkņiem šaha skolas vasaras nometnēs!
Rakstā izmantotā literatūra:
- Klovāne A. Paulam Podniekam – 75! //Žurnāls Šahs. – 1990. – Nr.16.
- Paulam Podniekam vēl tikai – 80//Neatkarīgā Rīta Avīze. – Nr.178.- 08.1995.
- Jauni Vissavienības kategorijas tiesneši//Sports. – Nr.133. – 13.11.1962.
- Stašāns A. Ticība saviem spēkiem//Sports.-Nr.102.-22.12.1981.
- Berķis E. Šaha vēstis//Sports. – Nr.103. – 04.10.1991.
Izmantoti arī materiāli no Rīgas Šaha skolas arhīva.
Raksta autore Ilze Ķempele pateicas Atim Bētiņam, Albertam Cimiņam un Poļinai Ni par atsaucību, daloties gan ar atmiņām, gan fotogrāfijām par mūsu skolas ilggadējo treneri Paulu Podnieku. Tāpat paldies skolas lietvedei Vēsmai par iespēju izmantot skolas arhīva materiālus.