Neliels ieskats šaha vēsturē Latvijā
Visticamāk šaha spēle Latvijā ienākusi no Rietumeiropas. Pirmās liecības par šahu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģiskajos izrakumos atrastās šaha figūriņas no 13. gs. sākuma.
Pirmās drošās ziņas par šaha spēli Latvijā ir no 19. gadsimta, kad Rīgas Amatniecības biedrībā tika izveidots šaha pulciņš, kas pastāvēja līdz 1886. gadam. 19. gs. 80. gados Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) tika izveidota šaha sekcija. 1890. gada 16.decembrī tika nodibināta Rīgas Šaha biedrība. Vēlāk tika nodibināta II Rīgas Šaha biedrība, Senioru klubs un citas šaha entuziastu organizācijas. Rīga šajā laikā bija kļuvusi arī par nozīmīgu korespondencšaha, kā arī uzdevumu un etīžu sastādīšanas centru.
Kad Latvijas valsts jau bija pasludināta, 1924.gada 13.aprīlī, 1. Latvijas šaha kongresa atklāšanas dienā, tika nodibināta Latvijas Šaha savienība (šobrīd – Latvijas Šaha federācija). Latvijas Šaha savienības dibinātāji tolaik bija Rīgas Latviešu Šaha biedrība, Rīgas Šaha biedrība, Liepājas Šaha klubs, Ventspils Šaha biedrība un Kuldīgas latviešu jaunatnes biedrība. Par pirmo savienības priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo finanšu ministru, kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētāju Ringoldu Kalningu.
1928. gada pavasarī tā iestājās Starptautiskajā Šaha federācijā (Fédération Internationale des Échecs, FIDE), līdz ar to Latvijai pavērās iespēja piedalīties pasaules šaha olimpiādēs, kurās Latvijas šahisti piedalījušies regulāri. Lielākais panākums Latvijai bija 1931. gadā Prāgā izcīnītā 6. vieta.
Padomju savienības izlases sastāvā Mihails Tāls ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā. 2024. gadā FIDE 45. šaha olimpiādē Budapeštā abām Latvijas izlasēm, pēc reitinga esot B grupu kategorijās, izdevās savās apakšgrupās triumfēt ar lieliskiem panākumiem, kur Latvijas sieviešu izlase izcīnīja bronzas medaļas, bet Latvijas vīriešu izlase sudraba medaļas B grupas kategorijā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas komanda piedalījās četros Eiropas komandu čempionātos (1992, 1997, 1999, 2001), pēc tam finansiālu apstākļu dēļ nebija iespējama komandas piedalīšanās, un tikai 2011. un 2015. gadā vīriešu un sieviešu izlasēm izdevās atkal sacensties Eiropas komandu čempionātā.
Lai gan pēc Latvijas okupācijas LŠS centās pielāgoties jaunajām ideoloģiskām prasībām, tā ar Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka 1940.gada 6. novembra lēmumu tika slēgta. 1990.gada 8. aprīlī Latvijas PSR Šaha federācijas ārkārtas plēnums pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas Šaha savienību, vēlāk to pārdēvējot par Latvijas Šaha federāciju.
Nozīmīgākās sacensības
Līdz ar Latvijas Šaha savienības(LŠS) dibināšanu aizsākās Latvijas čempionāti šaha izspēlē (tolaik tos dēvēja par kongresiem). Ar laiku kongresi ieguva mūsdienu nosaukumu – Latvijas čempionāti.
Latvijas Šaha kongresi bija pirmais LŠS iedibinātais pasākums. Pirmajā kongresā uzvarēja Hermanis Matisons un kā pirmais izcīnīja Latvijas Šaha meistara titulu. Beidzoties katram nākamam Latvijas Šaha kongresam, meistaru sarakstu papildināja jauns šī nosaukuma ieguvējs: 1926.gadā – Fricis Apšenieks, 1930.gadā –Vladimirs Petrovs, 1932.gadā – Movša Feigins, 1934.gadā – Edgars Roberts Krūmiņš un 1936. gadā Teodors Bergs. Tomēr, liedzot jau meistara nosaukumu ieguvušajiem šahistiem dalību nākamos kongresos, šī Latvijas meistara titula izcīņas kārtība neparedzēja iespēju periodiski noskaidrot Latvijas labāko šahistu.
Tāpēc LŠS nolēma, sākot ar 1934.gadu, gan kārtējā kongresa ietvaros, gan kā atsevišķu turnīru rīkot Latvijas šaha čempionātus. 1934.gadā Latvijas čempionu godā tika Fricis Apšenieks, bet 1935., 1937. un 1939.gadā Vladimirs Petrovs.
Ķemeru sanatorijā 1937. gadā notika viens no ievērojamākajiem starptautiskajiem šaha turnīriem valsts vēsturē un togad Eiropā, kurā piedalījās 18 sportisti. Ķemeru turnīrā dalītu pirmo vietu ieguva Vladimirs Petrovs. Padomju okupācijas laikā 1968.‒1975. gadā Liepājā norisinājās viens no masveidīgākajiem turnīriem Latvijā ‒ Tautu draudzības festivāls, kurš ik gadus pulcēja aptuveni 450 jauno spēlētāju no visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS). 1979. gadā Rīgā notika pasaules šaha čempionāta cikla starpzonālais turnīrs, kurā ar 14 no 17 iespējamajiem punktiem triumfēja Mihails Tāls.
Viens no spēlētāju sastāva ziņā stiprākajiem un lielākajiem Ziemeļvalstīs ir festivāls “RTU Open”, kas notiek Rīgā, Ķīpsalas izstāžu zālē, jau kopš 2011. gada. “RTU Open” organizētājs Egons Lavendelis ir arī 2017. gada aprīlī Rīgā notikušā Eiropas sieviešu čempionāta direktors. Jāatzīmē, ka sacensībās piedalījās 144 šahistes no 32 valstīm. 2018. gada augustā Rīgā notika arī Eiropas čempionāts jauniešiem.
2021. gada novembrī, tiekot galā ar pandēmijas ierobežojumu radītajiem izaicinājumiem, Rīgā augstā līmenī tika noorganizēts “FIDE Chess.com Grand Swiss” turnīrs.
Nozīmīgākās organizācijas
Nozīmīgākās šaha organizācijas ir Latvijas Šaha federācija (agrāk Latvijas Šaha savienība) un 2007. gadā dibinātā Rīgas Šaha federācija. Sporta veida attīstībā nozīmīga ir arī 1972. gadā dibinātā Rīgas Šaha skola. Latvijas šaha klubi vai šaha nodaļas darbojas daudzās Latvijas pilsētās – Rīgā, Kuldīgā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Olainē, Daugavpilī, Valkā un citur.
Padomju okupācijas laikā lielākā daļa šaha dzīves notika Apvienotajā šaha un dambretes klubā, kā arī Rīgas Šaha skolas telpās.
Saistībā ar Rīgas Šaha kluba darbību jāpiemin viens no pirmajiem organizētās šaha kustības pamatlicējiem Latvijā, ilggadējs Rīgas Šaha kluba (no 1964.gada līdz 1966. gada novembrim Latvijas PSR Apvienotā republikāniskā šaha dambretes kluba) direktors Zigfrīds Solmanis, kura vadībā savā laikā tika nodibināta arī bērnu un jaunatnes šaha skola, tagadējā Rīgas Šaha skola. Ievērojamu ieguldījumu šaha attīstībā Latvijā PSRS laikā devis treneris, tiesnesis un korespondencšaha meistars Pēteris Šadurskis. Ilgus gadus nevienas šaha sacensības nebija iedomājamas bez Paula Podnieka kā galvenā tiesneša. Pauls Podnieks ir bijis viens no Latvijas šaha dzīves virzītājiem, bijis ne tikai Rīgas Šaha skolas ilggadējs treneris un augstākās kategorijas tiesnesis, bet arī ilgus gadus Latvijas Šaha federācijas atbildīgais sekretārs, darbojies šaha veterānu klubā.
Arī Latvijas augstskolās, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, tika dibināti šaha klubi, pulcējot studējošos jauniešus no visas Latvijas. 1987. gadā tika nodibināts Latvijas Valsts universitātes Šaha klubs, kuru no 1992. gada vadīja lielmeistars Aivars Gipslis, un kurā četras reizes nedēļā notika teorētiskās un praktiskās nodarbības. Pieauga šahistu sportiskie rezultāti, piedaloties gan individuālajos, gan komandu čempionātos. Kā minēts Universitātes sportā, sākot no 1994. gada Latvijas Universitātes studenti sāka piedalīties Latvijas un starptautiskajos šaha turnīros.
Pēc neatkarības atgūšanas Āris Ozoliņš bija daudzu starptautisku turnīru organizators, pirmais no Latvijas šaha funkcionāriem, kurš ievēlēts par Eiropas Šaha savienības auditoru, Starptautiskās Šaha federācijas Baltijas zonas prezidentu.
Mūsdienās regulāras šaha sacensības notiek gan Rīgas Šaha skolā, gan arī Rīgas Šaha federācijas telpās, kur šaha dzīvi organizē starptautiskās kategorijas tiesnesis Alberts Cimiņš. Tāpat nedēļas nogalēs regulāri tiek organizēti turnīri dažādās Latvijas pilsētās, kur katrā ir savi šaha dzīves organizētāji un šaha entuziasti.
Ievērojamākie sportisti
Ievērojamākais šahists pirms 1940. gada bija Hermanis Matisons, kurš 1924. gadā Parīzē ieguva pirmā pasaules čempiona titulu amatieriem.
Ievērojams Latviešu šahists bijis Kārlis Bētiņš. Viņš sekmīgi darbojies atklātņu teorijas pētīšanā un publicējis analīzes. Pētījumu rezultātā radusies atklātne Latviešu gambīts: 1) e4.e5,2.Zf3,f5, tādējādi ierakstot Latvijas vārdu arī šaha atklātņu enciklopēdijā. Ar kodu C40 tur ir atrodams brāļu Bētiņu izstrādātais Latviešu gambīts
Ķemeru sanatorijā 1937. gadā notikušajā vienā no tā laika ievērojamākajiem starptautiskajiem šaha turnīriem Eiropā dalītu pirmo vietu ieguva Latvijas šaha meistars Vladimirs Petrovs.
Milda Lauberte 13 reizes uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos, kļuvusi par pirmo Latvijas šahisti, kas piedalījās pasaules sieviešu šaha čempionātā Stokholmā (1937), izcīnot dalītu 3.–4. vietu. Nākamajā pasaules sieviešu šaha čempionātā Buenosairesā (1939) M. Lauberte izcīnīja 6. vietu.
Jānis Klovāns ir deviņkārtējs Latvijas čempions un trīskārtējs pasaules senioru čempions, lielmeistars korespondencšahā (1997). No 1991.gada līdz pat mūža beigām Jānis Klovāns bija Rīgas Šaha skolas treneris. 2009.gada 16. novembrī par mūža ieguldījumu šaha attīstībā Latvijā un jauno šahistu audzināšanā Jānis Klovāns tika apbalvots ar Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Katru gadu aprīlī Rīgas Šaha skola organizē J.Klovāna piemiņas kausa izcīņu. Vairāk lasīt šeit.
Mihails Tāls 1960. gadā kļuva par astoto pasaules čempionu, PSRS izlases sastāvā astoņas reizes kļuvis par šaha olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā, kā arī izcīnījis piecas zelta un divas sudraba individuālās medaļas. PSRS izlases sastāvā viņš sešas reizes kļuvis par Eiropas komandu šaha čempionāta uzvarētāju komandu vērtējumā (1957–1961, 1970–1980), kā arī izcīnījis trīs zelta, sudraba un bronzas individuālās medaļas.
Aivars Gipslis ir astoņkārtējs Latvijas čempions, starptautiskais lielmeistars kopš 1967. gada. 1966.‒1979. gadā trenējis pasaules eksčempioni Nonu Gaprindašvili. A. Gipšļa trenētā PSRS sieviešu izlase uzvarēja sešās pasaules šaha olimpiādēs. Lielmeistars korespondencšahā (1997). Dzīves pēdējos gados A.Gipslis kā treneris strādāja Rīgas Šaha skolā, kur viens no viņa izcilākajiem audzēkņiem bija Arkādijs Naidičs – 2013. gadā 18. spēcīgākais pasaules šahists FIDE reitingā. Katru gadu gada sākumā Rīgas Šaha federācijas telpās notiek A.Gipšļa piemiņas turnīri, vairāk informāciju par izcilo šahistu un viņa fotogrāfijas skatīt šeit.
Rīgas Šaha skolas absolvents Aleksejs Širovs ir pasaules čempions kadetiem 1988. gadā, Starptautiskās Šaha federācijas pasaules vicečempions (2000), pārstāvot Spāniju. Alekseja Širova pirmā trenere ir Vija Rožlapa, kura nesen saņēma apbalvojumu par mūža ieguldījumu sportā Rīgā un joprojām aktīvi trenē jaunos šahistus un pati piedalās šaha sacensībās. Trīs gadus pēc kārtas no 2022., 2023. un 2024. gadā Latvijas senioru dāmu komandas sastāvā ir izcīnījusi zelta medaļas pasaules komandu čempionātā senioriem.
Starptautiskā šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola ir divkārtēja Eiropas čempione U-18 un četrkārtēja Latvijas čempione, daudzkārt sekmīgi pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi šaha olimpiādēs. Šobrīd Dana Reizniece-Ozola aktīvi darbojas Starptautiskajā Šaha federācijā (FIDE).
Rīgas Šaha skolas trenere, starptautiskā šaha lielmeistare Laura Rogule ir 2002. gada pasaules čempione U-14. Laura Rogule ir trīspadsmit reizes uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos un daudzkārt sekmīgi pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi šaha olimpiādēs. 2012. gada decembrī Laura Rogule izcīnīja dubultuzvaru Varšavā notiekošajā Eiropas čempionātā ātrspēlē un ātrajā šahā. 2021. gadā ieņēmusi 1. vietu Latvijas čempionātā šaha kompozīciju risināšanā. Interviju ar Latvijas čempioni šaha kompozīcijā Lauru Roguli lasīt šeit.
Periodiskie izdevumi
1937.gada 10. aprīlī iznāca Latvijas Šaha savienības žurnāls “Šaha Māksla”. Diemžēl, finanšu trūkuma dēļ, tā mūžs bija neilgs. 1939.gada 15. augustā tika iespiests tā pēdējais 52. numurs. Tomēr šajos pāris gados tam bija liela loma šaha popularitātes celšanā Latvijā, tajā tika publicēti ne tikai šaha partijas un uzdevumi, bet arī raksti, piemēram, par šaha taktiku vai stratēģiju.
Būtisku ieguldījumu šaha attīstībai ir devis žurnāls “Šahs”, kas iznāca divreiz mēnesī 1959.–1990. gadā. Pavisam iznāca 758 žurnāla numuri.
Kas Latvijas šahu sagaida nākamajos 100 gados? Tāds jautājums ir jāuzdod šodien. Latvijas šaha vēsturi un ari nākotni veidojam mēs paši – šahisti, šaha profesionāļi, amatieri vai vienkārši entuziasti, cilvēki, kuriem nav vienalga, kāds būs Latvijas šahs nākotnē. Jo, kā ir rakstījuši Latvijas šahisti vienā no žurnāla “Šaha mākslas” numuriem: “Vienībā ir spēks… Katrs ūdens piliens atsevišķi nav nekas, bet visi kopā tie rada jūras un okeānus.”
Izmantotā literatūra: wikipedia.org. Nacionālā enciklopēdija/šahs Latvijā
Izmantotā literatūra no Nacionālās enciklopēdijas/šahs Latvijā ir papildināta ar sahaskola.lv publicētajiem rakstiem par Latvijas šahu, tā vēsturi un panākumiem, kur tiek minētas atsauces uz izmantotajiem informācijas avotiem.