Kategorija: Šaha vēsture

Šahists un problēmists Hermanis Matisons
Šaha vēsture
Izcilajam Latvijas šahistam un problēmistam Hermanim Matisonam – 130

Vai zināji, ka tieši pirms 130 gadiem, 1894.gada 28.decembrī ir dzimis izcilais Latvijas šahists un problēmists Hermanis Matisons, kurš 1924.gadā Parīzē ieguva pirmā pasaules čempiona titulu amatieriem?

Hermanis Matisons bija pirmais šaha meistars Latvijā. Šahu sācis spēlēt aptuveni 6-7 gadu vecumā. 1911. gadā sastādījis pirmo šaha etīdi. 1913. gada 25. decembrī simultānspēles seansā Matisons uzvarējis slaveno Kubas šahistu Hosē Raulu Kapablanku, kurš tajā laikā bija viesojies Rīgā, bet 1915. gadā Rīgas šaha biedrības turnīrā Hermanis Matisons izcīnīja 1. vietu un drīz kļuva par spēcīgāko šahistu Rīgā aiz Ārona Nimcoviča.

20. gadsimta 20. gados Hermanis Matisons daudz spēlē dažādos turnīros (arī ātrspēles un korespondencšaha), sniedz simultānspēles seansus, vada šaha nodaļas dažādos laikrakstos un žurnālos un pievēršas šaha kompozīcijai. 1922./23. gadā uzvar II Rīgas šaha biedrības meistarībā Rīgā. 

1924. gadā H.Matisons uzvar Latvijas šaha I kongresā, kļūstot par pirmo Latvijas šaha meistaru. Tajā pat gadā Olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē kļuva par pasaules čempionu šahā amatieriem.

Savas dzīves laikā publicējis 9 uzdevumus un 60 etīdes. Lielmeistars Savelijs Tartakovers nosaucis Matisonu par pasaules čempionu etīžu kompozīcijā.

Par Hermaņa Matisona personību un šaha mantojumu var lasīt arī populārajā šaha platformā chess.com,  Matisona izspēlētās šaha partijas  ir redzamas chessgames.com, bet šaha kompozīcijas atrodamas Chess Problem Data Base datu bāzē.

Ir sarakstīta grāmata par Hermani Matisonu – Ģ.Salmiņš “No Parīzes līdz Prāgai. Hermanis Matisons (1894 – 1932)”, Liepāja, LiePA, 2008

Ja vēlies ko vairāk uzzināt par šaha vēsturi pasaulē un Latvijā, apmeklē mūsu mājas lapas sadaļas Šaha vēsture un Šahs Latvijā.

Fotogrājija no Latvijas Nacionālā arhīva. Fotogrāfs A. Stolbovs. Attēlā redzams Latvijas pirmais šaha meistars Hermanis Matisons (centrā) spēles laikā.

 

Šaha vēsture
Šaha vēsture
Šaha spēles izcelsme un tās vēsture

Šogad Starptautiskā Šaha federācija (franču: Fédération internationale des échecs — FIDE) vērienīgi visā pasaulē svin savas pastāvēšanas 100. gadadienu. Latviju FIDE pārstāv Latvijas Šaha federācija (LŠF), kura arī šogad varēja lepoties ar 100 gadu sliekšņa sasniegšanu. Toreiz gan to sauca par Latvijas Šaha savienību. Vairāk lasīt rakstā Tieši pirms 100 gadiem.

Viens no FIDE un LŠF simtgades pasākumiem notiks jau pavisam drīz, 2024. gada 3. augustā Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, kad pēc Latvijas Šaha federācijas uzaicinājuma  uz vēl nebijušā formāta turnīru pulcēsies vairāki simti šahisti, lai piedalītos komandu mačos pie 100 galdiņiem. Vairāk par pasākumu lasīt FIDE un LŠF simtgades pasākums jau pēc nedēļas. Pieteikumus vēl pieņem.

Šonedēļ no 27.jūlija līdz 3.augustam Jūrmalā norisinās Pasaules čempionāts šaha problēmu risināšanā. Ar šaha problēmu jeb šaha kompozīciju un tās attīstības vēsturi var iepazīties Latvijas problēmšaha biedrības mājas lapā, kā arī rakstā Kas ir šaha kompozīcija?

Bet cik tad sena ir pati šaha spēle? Ieskatīsimies šaha spēles vēsturē.

Latvijas šaha leģenda Milda Lauberte
Šaha vēsture
Latvijas šaha leģendai Mildai Laubertei šogad -105!

Septembris un oktobris ir laiks, kad jau vairāk nekā 10 gadus notiek Rīgas Šaha skolas gadskārtējais meiteņu turnīrs Superšahiste. Šogad tas norisināsies 28. un 29. oktobrī Transporta un sakaru institūtā. Tieši rudenī Siguldā jau daudzus gadus notiek piemiņas turnīrs par godu izcilajai Latvijas šahistei Mildai Laubertei.

Šahs un smilšu pulkstenis
Šaha vēsture
Pirmajam analogajam šaha pulkstenim – 140 gadi

Kas gan mūsdienās var iedomāties cīņas šaha turnīros bez šaha pulksteņiem! Mums varētu likties, ka kādreiz šahistiem klājās vieglāk, jo viņi varēja domāt, cik ilgi vien tīk. Nereti partijas turpinājās bez pārtraukuma no agras rīta stundas līdz vēlai naktij. Rodas jautājums – vai toreiz rezultātu noteica šahistu meistarība, vai tomēr – dalībnieku pārgurums?

Pirms šaha pulksteņa izgudrošanas oficiālās spēles ilga vidēji no 8 līdz 9 stundām. 1843. gadā spēle starp Hovardu Stauntonu un Pjēru Sv.Amantu ilga 14,5 stundas! Atskaitē par Londonas starptautisko šaha turnīru 1851. gadā minēts, ka Viljamsa – Muklova partijas laikā abi pretinieki aizmiga. Pie galdiņa izgulējušies, viņi turpināja cīņu vēl četras stundas. Galu galā spēlētāji saprata, ka ir jānosaka laika ierobežojumi, un tika izgudroti šaha pulksteņi.

Lai ierobežotu bezgalīgo gājienu apdomāšanas laiku, sāka lietot smilšu pulksteņus. Pirmo reizi smilšu pulksteņi tika oficiāli izmantoti 1860. gadā šaha mačā Londonā. Lai gan smilšu pulksteņu izmantošana bija labs pirmais solis, tas nebija precīzākais laika noteikšanas veids, jo tos viegli varēja ietekmēt klimata mitrums un temperatūras izmaiņas.