2024.gada 13.aprīlis Latvijas šahistu saimei ir nozīmīga diena, jo tieši pirms 100 gadiem – 1924.gada 13.aprīlī, 1. Latvijas šaha kongresa atklāšanas dienā, tika nodibināta Latvijas Šaha savienība (šobrīd – Latvijas Šaha federācija).
Latvijas Šaha savienības dibinātāji tolaik bija Rīgas Latviešu Šaha biedrība, Rīgas Šaha biedrība, Liepājas Šaha klubs, Ventspils Šaha biedrība un Kuldīgas latviešu jaunatnes biedrība. Par pirmo savienības priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo finanšu ministru, kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētāju Ringoldu Kalningu.
Līdz ar Latvijas Šaha savienības(LŠS) dibināšanu aizsākās Latvijas čempionāti šaha izspēlē (tolaik tos dēvēja par kongresiem). Ar laiku kongresi ieguva mūsdienu nosaukumu – Latvijas čempionāti.
Arī šogad jau pavisam drīz, no 28.aprīļa līdz 5.maijam notiks kārtējie Latvijas šaha čempionāti klasiskajā šahā, vairāk par to Latvijas Šaha federācijas mājas lapā šeit.
Latvijas Šaha kongresi bija pirmais LŠS iedibinātais pasākums. Pirmajā kongresā uzvarēja Hermanis Matisons un kā pirmais izcīnīja Latvijas Šaha meistara titulu. Beidzoties katram nākamam Latvijas Šaha kongresam, meistaru sarakstu papildināja jauns šī nosaukuma ieguvējs: 1926.gadā – Fricis Apšenieks, 1930.gadā – Vladimirs Petrovs, 1932.gadā – Movša Feigins, 1934.gadā – Edgars Roberts Krūmiņš un 1936. gadā Teodors Bergs. Tomēr, liedzot jau meistara nosaukumu ieguvušajiem šahistiem dalību nākamos kongresos, šī Latvijas meistara titula izcīņas kārtība neparedzēja iespēju periodiski noskaidrot Latvijas labāko šahistu.
Tāpēc LŠS nolēma, sākot ar 1934.gadu, gan kārtējā kongresa ietvaros, gan kā atsevišķu turnīru rīkot Latvijas šaha čempionātus. 1934.gadā Latvijas čempionu godā tika Fricis Apšenieks, bet 1935., 1937. un 1939.gadā Vladimirs Petrovs.
1937.gada 10. aprīlī iznāca Latvijas Šaha savienības žurnāls “Šaha Māksla”. Diemžēl, finanšu trūkuma dēļ, tā mūžs bija neilgs. 1939.gada 15. augustā tika iespiests tā pēdējais 52. numurs. Tomēr šajos pāris gados tam bija liela loma šaha popularitātes celšanā Latvijā, tajā tika publicēti ne tikai šaha partijas un uzdevumi, bet arī raksti, piemēram, par šaha taktiku vai stratēģiju.
Lai gan pēc Latvijas okupācijas LŠS centās pielāgoties jaunajām ideoloģiskām prasībām, tā ar Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka 1940.gada 6. novembra lēmumu tika slēgta. 1990.gada 8. aprīlī Latvijas PSR Šaha federācijas ārkārtas plēnums pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas Šaha s avienību.
Taču Latvijas Šaha savienība, visticamāk, netika dibināta pirms 100 gadiem tāpat vien. Droši vien šahu Latvijā visticamāk, pazina jau krietni senāk.
Tiek uzskatīts, ka šaha spēle Latvijā ienākusi no Rietumeiropas. Pirmās liecības par šahu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģiskajos izrakumos atrastās šaha figūriņas no 13. gs. sākuma.
Pirmās drošās ziņas par šaha spēli Latvijā ir no 19. gs., kad Rīgas Amatniecības biedrībā tika izveidots šaha pulciņš, kas pastāvēja līdz 1886. gadam. 19. gs. 80. gados Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) tika izveidota šaha sekcija.
1890.gada 16.decembrī tika nodibināta Rīgas Šaha biedrība. Vēlāk tika nodibināta II Rīgas Šaha biedrība, Senioru klubs un citas šaha entuziastu organizācijas. Rīga šajā laikā bija kļuvusi arī par nozīmīgu korespondencšaha, kā arī uzdevumu un etīžu sastādīšanas centru.
Tas ir tikai neliels ieskats Latvijas šaha vēsturē un Latvijas Šaha savienības dibināšanā pirms 100 gadiem. Plašāk par to var lasīt wikipedia.org. un Nacionālā enciklopēdija.
Protams, Latvijas šaha vēsture ir daudz plašāka, tā nav tikai Latvijas Šaha savienības dibināšana 1924. gada 13. aprīlī. Tajā pašā gadā Parīzē 1. Pasaules amatieru čempionātā 1. un 2. vietu ieguva Latvijas pārstāvji – Latvijas čempions Hermanis Matisons un Fricis Apšenieks. 1937. gadā Milda Lauberte sieviešu turnīrā Stokholmā izcīnīja 3. vietu pasaulē. Latvijas vārds parādās arī šaha atklātņu enciklopēdijā. Ar kodu C40 tur ir atrodams brāļu Bētiņu izstrādātais Latviešu gambīts. 1937. gadā notika pirmais Ķemeru turnīrs – viens no tā laika vislielākajiem starptautiskajiem šaha meistaru turnīriem pasaulē. kurā piedalījās arī ceturtais pasaules šaha čempions Aleksandrs Aļehins. 1.vietu šajā turnīrā izcīnīja Latvijas šaha čempions Vladimirs Petrovs. Ņemot vērā visu augstāk minēto, skaidrs top, ka astotais pasaules čempions rīdzinieks Mihails Tāls neradās tukšā vieta, raksta Jānis Vingris rakstā Toreiz un tagad: šahs Latvijā, un grūti tam nepiekrist.
Kas Latvijas šahu sagaida nākamajos 100 gados? Tāds jautājums ir jāuzdod šodien. Latvijas šaha vēsturi un ari nākotni veidojam mēs paši – šahisti, šaha profesionāļi, amatieri vai vienkārši entuziasti, cilvēki, kuriem nav vienalga, kāds būs Latvijas šahs nākotnē. Jo, kā ir rakstījuši Latvijas šahisti vienā no žurnāla “Šaha mākslas” numuriem: “Vienībā ir spēks… Katrs ūdens piliens atsevišķi nav nekas, bet visi kopā tie rada jūras un okeānus.”
Lai veidotu nākotni, vēsture ir jāzin. Tāpēc arī turpmāk publicēsim rakstus mūsu mājas lapā par pasaules un Latvijas, kā arī Rīgas Šaha skolas vēsturi rakstu sadaļās Šaha vēsture un Skolas vēsture.
Izmantotā literatūra: wikipedia.org. Nacionālā enciklopēdija, J.Vingris Toreiz un tagad: šahs Latvijā