Kas gan mūsdienās var iedomāties cīņas šaha turnīros bez šaha pulksteņiem! Mums varētu likties, ka kādreiz šahistiem klājās vieglāk, jo viņi varēja domāt, cik ilgi vien tīk. Nereti partijas turpinājās bez pārtraukuma no agras rīta stundas līdz vēlai naktij. Rodas jautājums – vai toreiz rezultātu noteica šahistu meistarība, vai tomēr – dalībnieku pārgurums?
Pirms šaha pulksteņa izgudrošanas oficiālās spēles ilga vidēji no 8 līdz 9 stundām. 1843. gadā spēle starp Hovardu Stauntonu un Pjēru Sv.Amantu ilga 14,5 stundas! Atskaitē par Londonas starptautisko šaha turnīru 1851. gadā minēts, ka Viljamsa – Muklova partijas laikā abi pretinieki aizmiga. Pie galdiņa izgulējušies, viņi turpināja cīņu vēl četras stundas. Galu galā spēlētāji saprata, ka ir jānosaka laika ierobežojumi, un tika izgudroti šaha pulksteņi.
Lai ierobežotu bezgalīgo gājienu apdomāšanas laiku, sāka lietot smilšu pulksteņus. Pirmo reizi smilšu pulksteņi tika oficiāli izmantoti 1860. gadā šaha mačā Londonā. Lai gan smilšu pulksteņu izmantošana bija labs pirmais solis, tas nebija precīzākais laika noteikšanas veids, jo tos viegli varēja ietekmēt klimata mitrums un temperatūras izmaiņas.