Kas tad īsti ir šahs un kā to mācīties spēlēt arvien labāk? Šahs nav tikai intelektuāls sporta veids vai stratēģiska galda spēle. Tā ir arī erudīcija.
Kāpēc tad šahs kā mācību priekšmets tik ļoti spēj pārņemt mūs savā varā un liek to mācīties miljoniem cilvēku visā pasaulē vēl un vēl? Šahs aizrauj, dod pārliecību par saviem spēkiem, kas motivē darboties tālāk, jo cilvēks notic sev un savam talantam spēlēt šo spēli jēgpilni, ar aizrautību, gūstot prieku no tā, ko dara.
Kā apgūt prasmi mācīties spēlēt šahu? Nav tāda viena vienota metode kā iemācīties mācīties, kas derētu visiem, kā rezultātā tiktu apgūta – prasme mācīties. Katram ir jāatrod tā sava pieeja un paņēmieni, lai mācīšanās notiktu ar prieku un interesi, būtu patīkama nodarbošanās un sniegtu gandarījumu par iznākumu.
Šahs trenē atmiņu, kas palīdz mācību vielas apguvē arī skolā
Ikdienā cilvēki sastopas ar milzīgu daudzumu informācijas apjomu, kas cilvēka smadzenēm ir jāapstrādā, lai noteiktu, kas ir svarīgs īsam laikam, un kas atmiņā jāpatur ilglaicīgi. Tas tiek darīts, izmantojot ultraīslaicīgo atmiņu, īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu.
Šaha spēles laikā, veicot gājienus, notiek dažādu sarežģītu aprēķinu veikšana, kā arī šaha pozīciju atcerēšanās, kas trenē atmiņu. Arī skolā ir nepieciešama labi trenēta atmiņa, lai spētu apgūt mācību vielu ne tikai, izmantojot īstermiņa, bet arī ilglaicīgo atmiņu.
Spēlējot šahu tiek trenēta dažāda veida atmiņa, arī ilglaicīgā, kas veido tādu kā rezervuāru informācijai, datiem, kas cilvēka rīcībā ir ļoti ilgu laiku. Vingrināt ilglaicīgo atmiņu, nozīmē atsaukt atmiņā lietas, ko kādreiz cilvēks jau ir zinājis, piemēram, šahā spēlējot dažādu atklātņu variantus, spēlētājs katru reizi atsauc atmiņā to, ko jau kādreiz ir mācījies vai zinājis. Risinot šaha uzdevumus, rēķinot galvā dažādos variantus, tiek trenēta situāciju iegaumēšana, kur jāliek lietā redzes atmiņa.
Mācību vielas un šaha apguvē ieteicams izmantot dažādas mācību tehnikas un metodes:
– mnemotehnika (no sengrieķu vārda “mnēmē” nozīmē atmiņu vai atcerēšanos) ļoti īsā laikā ļauj iegaumēt lielu informācijas un dažādu datu daudzumu, kuru pēc tam iespējams reproducēt jebkurā secībā. Izmantojot šo tehniku, atmiņas tiek saglabātas saistībā ar vietu un tiek aktivizētas uz asociācijas pamata, piemēram, dzirdot vārdu “gaišs”, mēs automātiski iedomājamies vārdu “tumšs”, kas ir pretstats. Daudzu pretstatu pāri, piemēram, karsts – auksts, rupjš – smalks, mūsu smadzenēs ir noturīgi. To ir viegli atcerēties un izmantot, izveidojot savas asociācijas, arī šahā, tās apzināti kontrolējot. Ir svarīgi informāciju apstrādāt tādā veidā, lai vajadzības gadījumā to būtu viegli atsaukt atmiņā.
– atmiņas kartes (Mind Maps jeb Mind Mapping) metodes būtība ir tā, ka tas, kas jāiegaumē, tiek pierakstīts jēdzienu veidā, pēc stingras, loģiskas uzbūves, kas atbilst ideju un lietu svarīgumam. Tos izkārto uz lapas dažādās vietās un savā starpā savieno ar dažādām līnijām. Tas ir tieši tā, kā lietas parasti tiek saglabātas mūsu smadzenēs – asociatīvi. Centrālos jēdzienus izdala kā galveno jeb celmu un ap tiem būvē celma zarus. Metodes priekšrocība – sadalot lielos jēdzienus mazākos, iespējams daudz labāk orientēties katrā atsevišķā sadaļā un gūt pārliecību, ka nekas nav aizmirsts.
Šahs attīsta loģisko domāšanu un analītisko pieeju, kas palīdz mācībās
Šaha spēle attīsta loģisko domāšanu, jo ir nepieciešams izmantot loģiku, lai atrastu iespējami efektīvāko ceļu šahā veicamo uzdevumu izpildei, kur pamatojoties uz dotajiem faktiem, ir jāizdara loģiski secinājumi. Spēles laikā audzēkņi iemācās dažādas stratēģijas pielietot praktiski, pielāgojot tās reālajai situācijai, kas māca analītisku pieeju, arī praktiskajā dzīvē. Tā ir arī mācībās – bez loģikas praktiski nekas nenotiek. Lai skolā apgūtu konkrētu mācību vielu kādā priekšmetā, audzēknim ir jāpielieto loģika, lai saprastu, piemēram, kā zināšanas, kuras audzēknim ir jau par šo tēmu no citiem mācību priekšmetiem, var noderēt konkrētās mācību vielas apguvē.
Risinot uzdevumus, ieteicams vienmēr censties meklēt atrisinājumu vairākos virzienos. Nemēģināt sakoncentrēt domas kādā vienā virzienā, lai cik loģisks tas var šķist.
Šahs pilnveido koncentrēšanās spējas, kas noder mācībās
Ir zināms, ka ikdienā, veicot kādu darbu vai risinot uzdevumu, ja cilvēks ir maksimāli sakoncentrējies šim darbam, tad viss sokas daudz vieglāk. Tā tas ir arī ar koncentrēšanās spēju izmantošanu vai arī neizmantošanu mācību procesā un šaha spēlē.
Prasme aukstasinīgi aizstāvēties kritiskās situācijās, spēja atrast vislabāko iespējamo gājienu – tas viss uzlabo koncentrēšanās spējas un attīsta uzmanību, prasmi būt “šeit un tagad”. Aktīvākiem bērniem šaha spēle palīdz kļūt mierīgākiem un daudz līdzsvarotākiem, kas palīdz mācību vielas apguvē skolās, koncentrējoties uz svarīgāko.
Labākā gājiena ātra meklēšana, kas ir raksturīga tieši šaha ātrspēlei, ļauj audzēkņiem attīstīt ātrumu, ar kādu tiek aptverta kāda problēmsituācija, kam ikdienas mācību procesā, līdzās spējai iegaumēt, ir liela nozīme.
Faktori, kas ietekmē koncentrēšanās spējas mācību procesā un šahā:
- apstākļi, vieta un laiks
Svarīgi ir katram pašam individuāli atrast to, kas ir noderīgs un kas var kaitēt (mūzika vai klusums, iekštelpās vai ārā, klātienē vai neklātienē, vienatnē vai kolektīvā, no rīta vai vakarā mācīties).
- iekšējais līdzsvars
Svarīgi saglabāt savu iekšējo līdzsvaru, mieru un pašpaļāvību, kā arī būt iekšā šajā procesā – būt “šeit un tagad”. Koncentrēšanās pašam uz sevi, norobežojoties no ārējiem apstākļiem un to ietekmes, noteikti palīdzēs saglabāt iekšējo mieru.
- iedvesma un motivācija
Noteikti ir svarīga iedvesma, vēlēšanās un motivācija apgūt ko jaunu, kas radītu prieku, lai mācīšanās kļūtu par procesu, kas cilvēku pārņemtu savā varā, aizmirstot visu pārējo sev apkārt. Taču šādu stāvokli ar varu nevar panākt. Šeit var palīdzēt dažādi vingrinājumi, kas palīdz noskaņoties gaidāmajam mācību procesam. Darbībai jābūt tādai, kas patīk, lai spētu iedvesmot. Cilvēkam jāmēģina katrā savā darbā atrast kaut ko patīkamu, kas sagādā prieku, un tad to pozitīvi pastiprināt, tādējādi pozitīvi noskaņojoties ir vieglāk gūt rezultātus.
- emocionālais stāvoklis
Lielākā daļa cilvēku sekmīgi un vislabāk mācās un strādā mierīgā situācijā – gan iekšēji, gan ārēji. Lai saglabātu iekšējo mieru, bieži palīdz vienkārši elpošanas un atslābināšanās vingrinājumi, kuri palīdz koncentrēties, jo tie cilvēkam sniedz nepieciešamo iekšējo mieru un sagādā īsu atelpas brīdi pirms īstā darba vai uzdevuma uzsākšanas, konkrēti, pirms mācību procesa vai šaha spēles izspēles.
Radošums jeb kreativitāte, kas nepieciešama gan mācībās, gan šahā
Radošums jeb kreativitāte piemīt ikvienam, taču ne visi to izmanto vienādā mērā un vingrina. Var nodalīt, piemēram, praktisko un māksliniecisko kreativitāti. Praktiskā kreativitāte labi noder arī neparastu risinājumu atrašanai, bet mākslinieciskā – ne tikai jaunu mākslas darbu radīšanai, bet arī, piemēram, jaunu variantu atrašanai un izveidošanai šahā, kā arī interesantu jaunu metožu pielietošanai mācību procesā.
Kreativitātes vingrināšanai ir jābūt kā spēlei, tai jāsagādā gandarījums un prieks par saviem panākumiem.
Vingrinot kreativitāti, būtiska ir vizualizācija un asociācijas, jo vizualizācija ir svarīga visām mūsu smadzeņu darbības jomām. Daudzi radošie uzdevumi mācībās un dzīvē balstās uz asociatīvo domāšanu, kuru labi trenē arī šaha spēle.
Šahā ir miljoniem pozīciju, reti izdodas atkārtot precīzi tādu pašu partiju, kāda teorētiskajās nodarbībās ir skatīta kā piemērs. Tādēļ nepieciešams iemācīties radoši domāt, spēt gūt iedvesmu, lai teorijā apgūto realizētu praksē pēc iespējas vislabākajā variantā, mēģinot rast risinājumu jebkurai situācijai, kas rodas spēles gaitā. Tādā veidā tiek attīstīts radošums un iztēle, kas, savukārt, var palīdzēt mācību procesam skolā.
Rakstā izmantotā literatūra:
Havass H. “Prāta spēles 2 [Izmantojiet savu garīgo potenciālu!]. – Rīga: “Avots” 2006. g. – 286 lpp.
Rīgas Šaha skolas galvenā speciāliste Ilze Ķempele