Kārlis Bētiņš un Latviešu gambīts

Šodien mazliet ieskatīsimies šaha vēsturē, jo šajā dienā tieši pirms 158 gadiem, 1867.gada 27.oktobrī ir dzimis ievērojams Latviešu šahists un problēmists Kārlis Bētiņš. Viņš sekmīgi darbojies arī atklātņu teorijas pētīšanā, kā rezultātā radusies atklātne Latviešu gambīts, tādējādi ierakstot Latvijas vārdu arī šaha atklātņu enciklopēdijā. Ar kodu C40 tur ir atrodams brāļu Bētiņu izstrādātais Latviešu gambīts.

Rīgā šogad 12.oktobrī par godu izcilajam šahistam Kārlim Bētiņam norisinājās piemiņas turnīrs. Turnīrā ar 8 punktiem no 9 par uzvarētāju kļuva Rīgas Šaha skolas audzēknis MK Artjoms Zajakins. Apsveicam!

Kārlis Bētiņš (27.10.1867. – 28.03.1943.) šaha spēli ir iepazinis 14 gadu vecumā. Viņš, tāpat kā vecākais brālis Jānis Bētiņš, savu šahista karjeru sācis ar šaha uzdevumu sastādīšanu, kurus sākotnēji publicējis “Baltijas Vēstneša” sestdienas pielikumā, bet vēlāk arī ārzemju izdevumos „Deutsche Schachzeitung”, „Deutsche Wochenschach” un citos. 1889. gadā viņa trīsvilcis ieguvis 3. godalgu laikraksta „Münchner Neueste Nachrichten” konkursā. Kad uzdevums ticis publicēts Rīgā, pie viņa ieradies Rīgas Šaha biedrības pārstāvis un aicinājis kļūt par tās biedru. Tur viņš iepazinies ar daudziem spēcīgiem Rīgas šahistiem, kas kļuvuši par viņa skolotājiem.

19.gadsimta 90.gadu sākumā Kārlis Bētiņš ieinteresējies par korespondencšahu, kas vēlāk kļuvis par viņa pasaules slavas stūrakmeni. 1894.gada decembrī K. Bētiņš pieteicies dalībai „Шахматный журнал” 4. turnīrā, kas bijis viņa pirmais korespondencšaha turnīrs. K.Bētiņš pārliecinoši uzvarējis žurnāla „Новое время” 5. turnīrā, kurā piedalījušies vēl deviņi Krievijas spēcīgākie šahisti, tostarp Mihails Čigorins. Laikā līdz Pirmajam pasaules karam K. Bētiņš, paralēli cīņām kopā ar Rīgas Šaha biedrības spēles komiteju, spēlējis arī vairākus individuālos mačus, no kuriem jāmin uzvara divu partiju korespondencmačā pret Āronu Nimcoviču. 1924.gadā nodibinoties šaha biedrībai „Senioru klubs”, Bētiņš tajā izveidojis korespondencšaha spēles komiteju, kas turpināja jau pasaules slavu ieguvušās Rīgas starppilsētu maču tradīcijas, izspēlējot tematisku maču ar četriem Stokholmas šaha klubiem un izcīnīja 4:1 uzvaru. 1938. gadā viņš tiek ievēlēts par šīs biedrības priekšsēdētāju.

K.Bētiņš 19.-20.gadsimtu mijā uzvarējis vairākās klātienes sacensībās – Rīgas Šaha biedrības 10. gadu jubilejas turnīrā, bet gadu vēlāk 2. Baltijas Šaha savienības Tērbatā dalījis 1.- 4. vietu, iegūstot Baltijas Šaha meistara nosaukumu. 1924.gada aprīlī 1. Latvijas šaha kongresā virsturnīrā ieguva 3.vietu, aiz Matisona un Apšenieka. Parīzes olimpisko spēļu šaha amatieru turnīra priekšsacīkšu grupā viņš palicis 4. vietā, bet gandarījuma turnīrā otrais, par puspunktu atpaliekot no uzvarētāja K. Hromadkas. Tā bijusi viņa pēdējā līdzdalība klātienes sacensībās.

Šaha teorētiķu vidū 20.gadsimta sākumā bija izveidojies uzskats, ka uz gājieniem 1. e4 e5 2. Zf3 atbildēt 2. … Zc6 saistīts ar lielu risku, tādēļ tika meklētas citas iespējas. Tas pamudinājis K.Bētiņu pievērsties atklātnes 1. e4 e5 2. Zf3 f5 variantu analīzēm, kas vēlāk ieguvusi nosaukumu Latviešu gambīts. Gandrīz četrdesmit gadu gan analīzēs, gan partijās aizstāvējis šīs atklātnes svārstīgo reputāciju, viņš sava darba kopsavilkumu publicējis grāmatā „Šahs Latvijā līdz 1940. gadam”.

Kārļa Bētiņa šaha aktivitātes neaprobežojās ar piedalīšanos klātienes un neklātienes turnīros, šaha kompozīciju sastādīšanu un atklātņu analīzēm, viņš kopā ar P. Kerkoviusu turpinājis arī izdot almanahu „Baltische Schachblätter” Nr. 9 – 12 un vairākās Rīgas avīzēs rediģējis to šaha nodaļas. Sākoties Pirmajam pasaules karam visas šaha aktivitātes apsīka. Pēc kara, nodibinoties Latvijas valstij un šaha dzīvei atjaunojoties, K. Bētiņš 1921. gada 14.janvārī iestājies 2.Rīgas Šaha biedrībā, pēc divām nedēļām ievēlēts par biedrības goda biedru.

Kārlis Bētiņš 1931.-1932. gadā bijis Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs, bet no 1931. gada līdz mūža beigām Latviešu Problēmistu biedrības vadītājs. 1933.gada novembrī saņēmis Latvijas valsts apbalvojumu 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Latviešu gambīts

Gambīts (1. e4 e5 2. Zf3 f5) ir bijis pazīstams jau no 16. gadsimta. Pirmoreiz tas ticis minēts portugāļu šahista Pedru Damianu grāmatā Questo libro e da imparare giocare a scachi et de li partiti (“Šī grāmata māca spēlēt šahu”), bet vēlāk itāļu šahista Dž. Polerio rokrakstā. Pirmā zināmā partija spēlēta 1590.gadā starp jau minēto Dž.Polerio un citu pazīstamu itāļu meistaru Dž. Leonardo.17. gadsimta sākumā Dž. Greko publicējis vairākus manuskriptus ar savu partiju analīzēm. Starp šīm partijām ir arī vairākas, kurās spēlēts gambīts 1. e4 e5 2. Zf3 f5. No tā laika līdz 20. gadsimtam šis bandinieka upuris ticis saukts gan par “otrās rokas karaļa gambītu”, gan Greko gambītu.

Taču tieši Latvijas šahistu, galvenokārt Kārļa Bētiņa pētījumi, bijuši par pamatu tam, ka Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) oficiāli piešķīrusi šai atklātnei Latviešu gambīta nosaukumu. FIDE 1929.gadā nolēma izveidot vienotu šaha atklātņu nosaukumu sarakstu. Lēmumu izpildīt uzņēmās Čehoslovākijas federācija. Darbs ieilga un tikai 1934. gada FIDE kongresā tika ziņots, ka izstrādātais atklātņu nosaukumu saraksts ir ticis publicēts. Šajā oficiālajā sarakstā atklātne, ko līdz tam sauca par Greko kontrgambītu, bija iekļauta ar nosaukumu Latviešu gambīts. No šī brīža arī Latvijas prese sāka lietot šo nosaukumu.

Upurējot bandinieku, melnie ievada asu un sarežģītu pretspēli cenšoties pārņemt iniciatīvu.

… Minētam gambītam pa lielākai daļai piemīt tā īpašība, ka jau pēc nedaudz ievadgājieniem sākas sarežģītām kombinācijām bagāta spēle. Melnajiem izdodas pārvarēt radušās grūtības bieži tikai, ja tā varētu teikt, ar “nāves cilpas” palīdzību. Stratēģiskais pavediens bieži it kā pazūd un partijas liktenis kļūst atkarīgs no taktiskām iespējām.” – tā atklātni raksturojis K. Bētiņš.

Mūsdienu prakse pierāda, ka ar precīzu spēli baltajiem izdodas saglabāt pārsvaru, tādēļ tagad meistaru turnīros Latviešu gambīts sastopams reti.

Izmantotie avoti: Kārlis Bētiņš, Latviešu gambīts