Latvijas Sporta akadēmijas studente un Rīgas Šaha skolas trenere Signe Kacēna piedāvā lasītājiem iepazīties ar informāciju par tematu "Dinamiskā pauze / Par vispārējo fizisko sagatavotību šahistiem". 

Pilns materiāls, ieskaitot vingrinājumus un to ilustrācijas

Zemāk atrodama materiāla ievaddaļa. 

Citējot 11. pasaules čempionu Bobiju Fišeru: “Your body has to be in top condition. Your Chess deteriorates as your body does. You can't separate body from mind.” – tulkojumā, “Tavam ķermenim ir jābūt labākajā stāvoklī. Ja pasliktināsies ķermena stāvoklis, tad šaha spēles sniegums cietīs lejupslīdi. Tu nevari nošķirt ķermeni no prāta.”

Šahs ir sports ar prāta spēles reputāciju, taču tas ir dziļi pārdomāts treniņš, kam nepieciešama fiziska izturība un spēcīgu emociju kontrole gan priekos, gan arī neveiksmēs. Lai šo domas, izturības un izjūtas treniņu varētu pilnvērtīgi izbaudīt, ir nepieciešama arī stabila vispārējā fiziskā sagatavotība. Tas ir svarīgi, jo kā zināms šahs kā sports ir mazkustīgs, kas ilgtermiņā var atstāt nelāgu iespaidu uz mūsu fizisko un garīgo veselību. Tāpēc, lai izvairītos no dažādām asinsvadu, muskuļu un kaulu problēmām, nespēka un noguruma ir jāvingro!

Ir svarīgi izprast, ka, lai varētu daudz stundu pavadīt sēdus, pie šaha galdiņa, ir nepieciešama ne tiki pacietība, bet arī izturība – emocionāla un fiziska. Garīgais darbs prasa fizisko spēku. Piemēram, ja spēlētājs spēlē saspringtas, ilgstošas partijas turnīrā, neesot gatavs fiziskajai un garīgajai slodzei - bez izturības koncentrēties un fokusēties, ar grūtībām nosēdēt ilgi pie galdiņa, viņš bieži vien var sākt pieļaut neuzmanības vai pat rupjas kļūdas, kas galu galā spēlētājam rezultēsies ar zaudējumiem – iespējams tikai tāpēc, ka nebija turnīram fiziski gatavs.

Mums ir iespēja ieskatīties pasaules labāko spēlētāju pieredzē un smelties iedvesmu. Daudzi šahisti apstiprina, ka fiziskās aktivitātes viņiem palīdz uzvarēt vairāk spēles, piemēram: Magnuss Karlsens  (16. pasaules čempions) – spēlē basketbolu un futbolu; Aleksandra Kosteņuka (Krievijas starptautiskā lielmeistare) nodarbojas ar skriešanu; Vladimirs Kramņiks (14. pasaules čempions) agrāk nodarbojās ar skriešanu un tenisu, taču veselības problēmu dēļ, šobrīd drīkst tikai peldēt; Bobijs Fišers (11. pasaules čempions) nodarbojās ar galda tenisu un peldēšanu; citējot (15.pasaules čempionu) Višvanatanu Anandu: “Es nodarbojos ar fitnesu. Katru dienu apmeklēju sporta zāli un tādā veidā cenšos saglabāt savu fizisko sagatavotību – bez šis rutīnas ir grūti pieņemt izaicinājumus šaha spēlē.”

Redzi, dažādi dinamiskie sporta veidi – dažādiem cilvēkiem. Šahistu vidū ir populāri arī aizrauties ar galda tenisa spēli. Diemžēl, Rīgas Šaha skolā vēl nav iespējams pilnveidot šo sportu, bet tas ir plānā. Mans piedāvājums - kamēr gaidām skolas remonta beigas un šo veiklību trenējošo spēli arī savā sporta skolā, iesaku un aicinu nodarboties ar vispārējās fiziskās sagatavotības vingrinājumiem! Šos vispārattīstošos vingrinājumus var pildīt dinamiskajā pauzē vai jebkurā citā brīvā brīdī!